Mežotnes pamatskolā 2001./2002. gadā bērnu vecākiem tiek organizēti kursi un nodarbības.
Mežotnes pamatskolā 2001./2002. gadā bērnu vecākiem tiek organizēti kursi un nodarbības.
Izglītības iestādes direktore Daina Lapkovska teic, ka jaunu izglītošanās iespēju iniciatore ir vietējās pašvaldības deputāte Ina Filipoviča.
Vecāki apgūst datorzinības
Skolēnu vecāku četras grupas aktīvi apmeklē datorkursus. Uz nodarbībām skolā 24 pieaugušie ierodas vakaros. Datora lietošanas iemaņas viņi apgūst Mežotnes pamatskolas pedagogu vadībā. Interesenti apmeklē arī līnijdeju kursus un lauku sētas saimnieku nodarbību ciklu.
Daina Lapkovska skolēnu vecākiem māca datorzinības. «Darbs ar māmiņām un tēviem man sagādā lielu gandarījumu. Regulāri satiekoties un kopā strādājot, ar bērnu vecākiem izdodas nodibināt ciešāku saikni. Turklāt viņi var labāk iepazīt izglītības iestādi, iedziļināties problēmās. Man šķiet, ka vecāku apmācība lauku skolās nākotnē varētu kļūt populāra,» uzskata direktore.
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar Mežotnes pamatskolas vairākiem audzēkņiem, kuru vecāki mācās datorkursos. Simona Filipoviča stāsta, ka trešdienu un ceturtdienu vakarus viņas vecāki pavada skolā pie datora. Mājās viņi kopā ar Simonu pārrunā nodarbību norisi. Visiem pamatskolas 5. – 9. klašu skolēniem arī ir iespēja apgūt datorzinības obligātās un fakultatīvās nodarbībās.
Kursos mācās 5. klases skolnieka Daiņa Krastiņa un 6. klases skolnieces Lindas Līkās vecāki. Linda stāsta, ka viņas mamma apmeklē arī lekci- jas par lauku sētu labiekārtošanu. Bērni atbalsta vecāku vēlmi izglītoties un jūtas lepni par viņu panākumiem. Bieži vien bērni skolā uzkavējas ilgāk, lai sagaidītu vecākus pēc nodarbībām un reizē dotos mājās.
Interešu loku nosaka aptaujā
Par iedzīvotāju atsaucību gandarīta arī deputāte Ina Filipoviča – Mežotnes pagasta pieaugušo izglītības koordinatore. Viņai ir pedagoģiskā darba pieredze un teicamas organizatores spējas, kas izkoptas, darbojoties nevalstiskās struktūrās. Pagājušajā gadā deputāte kopā ar Mežotnes pamatskolas pedagogiem izstrādājusi iedzīvotāju aptaujas anketu un veikusi rezultātu analīzi.
Ina Filipoviča informē par mežotnieku interesēm: «Jaunu tehnoloģiju, svešvalodu apgūšanu un profesionālo iemaņu pilnveidošanu par vienlīdz svarīgām uzskata visi aptaujātie. Vīrieši galvenokārt vēlas iemācīties sadzīvē nepieciešamas prasmes, kā, piemēram, krāšņu mūrēšanu, telpu remontēšanu, kokapstrādi. Sievietes grib papildināt zināšanas skaistumkopšanā, ārstniecības augu izmantošanā, veselību veicinošu procedūru apgūšanā.
Ļoti liela interese ir par lauku māju apkārtnes labiekārtošanu. Pēc anketu analīzes noteicām prioritātes, sabalansējām tās ar pašreizējām iespējām un izstrādājām tālākizglītības nodarbību plānu. Darbā ar lielu entuziasmu iesaistījās Mežotnes pamatskolas un Bērzu pamatskolas pedagogi. Viņi vada pieaugušo datorkursus abās izglītības iestādēs.»
Lekcijas lasa nozaru speciālisti
Koordinatore sadarbojas ar Bauskas rajona Izglītības pārvaldes galveno speciālisti pieaugušo izglītības jautājumos Valdu Liekni. Ik mēnesi Bauskā notiek pagastu koordinatoru sanāksme. Lai iesaistītu darbā vairāku nozaru lektorus, Ina Filipoviča vērsusies Lauksaimniecības konsultāciju birojā. Deputāte atzīst, ka pastāv arī citas iespējas iesaistīt darbā dažādu nozaru speciālistus: «Satiekoties ar paziņām un draugiem, allaž apvaicājos, vai viņiem nav padomā kāds lektors, kurš gribētu sadarboties. Šī informācija tiek izplatīta tālāk, un īstajā laikā atrodas vajadzīgie cilvēki.»
Tomēr Ina Filipoviča uzskata, ka bērnu vecāku tālākizglītošanas attīstībai noteikti būtu nepieciešams finansējums no pagasta budžeta, lai veiksmīgi sāktais darbs neapsīktu pusceļā.
Koordinatori nesaņem algu
Tāpat domā arī rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pieaugušo izglītības jautājumos Valda Liekne: «Pagājušajā gadā tika pieņemta Bauskas rajona pieaugušo izglītības attīstības programma. Visos pagastos, izņemot Rundāli, izvirzīti pieaugušo izglītības koordinatori, kuri pagaidām algu nesaņem. Pagastu budžetos būtu nepieciešams paredzēt noteiktu summu tālākizglītības attīstībai.
Taču vispirms līdzekļi jāiegulda koordinatoru apmācībā, jo nevienam nav atbilstošas kvalifikācijas. Pērn rajona Izglītības pārvalde koordinatoriem piedāvāja divas apmācības programmas, bet ar tām vien nepietiek.»
Pieaugušo izglītības programmas vadlīnijas paredz apmācībai izmantot vietējos resursus – skolu telpas, tehnoloģijas un mācību spēkus. Pagastos nav citu iestāžu, kur varētu tikt realizēta iedzīvotāju tālākizglītošana. Turklāt jebkurai izglītības iestādei ir tieša saskarsme ar pieaugušo iedzīvotāju auditoriju, jo tur mācās bērni un mazbērni.
