2003. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā. Tas papildināts ar jaunu 22-1 nodaļu, kur nodaļas nosaukums «Aizmugurisks spriedums».
2003. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk CPL). Tas papildināts ar jaunu 22-1 nodaļu, kur nodaļas nosaukums «Aizmugurisks spriedums». Šādas pārmaiņas likumā vērtējamas ļoti pozitīvi un cerīgi, jo, iespējams, veicinās civillietu ātrāku izskatīšanu.
Likumdevējs noteic ierobežojumus
Līdz šim šāda vienas puses neierašanās uz tiesas sēdi, nepaziņošana par neierašanās iemesliem vilcināja tiesas sēdi. Liekot to atlikt vēl un vēlreiz, tiesa nevarēja plānot normālu darba ritmu.
Kas tad ir aizmugurisks spriedums – atbildi sniedz CPL 208-1. p.: «…aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu…» Tātad – tas ir spriedums, ko var taisīt pirmās instances tiesa, tāda tiesa kā Bauskas rajona Tiesa, un tā taisīšana notiek pēc prasītāja lūguma, ja tiesa to atzīst par pamatotu, balstoties uz lietā esošajiem materiāliem.
Taču jārēķinās, ka likumdevējs ir noteicis ierobežotu skaitu lietu, kurās drīkst taisīt aizmugurisku spriedumu, nosakot, ka to nedrīkst taisīt šādās civillietās:
1. kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;
2. kurās atbildētāja dzīves- vieta vai atrašanās vieta nav Latvijā;
3. kurās atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā «Latvijas Vēstnesis»;
4. kurā ir vairāki atbildētā- ji un kaut viens piedalās procesā.
Arī sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmajās lietās nevar taisīt aizmugurisku spriedumu.
Spriedums – ierakstītā vēstulē
Aizmuguriski taisītu spriedumu tiesa nosūta atbildētājam ierakstītā vēstulē, taču viņš to nevar pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Vienīgā iespēja iebilst pret šādu aizmugurisku spriedumu atbildētājam ir iesniegt tai pašai tiesai lūgumu par tiesvedības atjaunošanu, tam pievienojot dokumentus un samaksājot valsts nodevu. Tiesvedību šādās lietās atjauno tikai tajā gadījumā, ja tiesnesis konstatē, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja novedusi pie lietas nepareizas izskatīšanas. Īpatnība šajā gadījumā ir tā, ka tiesa, kaut taisītu tagad spriedumu par labu atbildētājam, viņa labā nepiedzen tiesas izdevumus, ko parastā tiesāšanas kārtībā darītu.
