Mīļā redakcija, dariet taču kaut ko! Suņi atkal skraida parkos un gar upju krastiem, pārojas ielas vidū un dārza malā.
Mīļā redakcija, dariet taču kaut ko! Suņi atkal skraida parkos un gar upju krastiem, pārojas ielas vidū un dārza malā. Ne viņiem saimnieku, ne gādnieku, īsti mežoņi, kas var iekost gan pieaugušajam, gan bērnam.
Šādu palīgā saucienu izteica kāda baušķeniece pa telefonu. Aģentūra LETA informē, ka aprīlī Latvijā reģistrēti jau deviņi gadījumi, kad suņi sakoduši nepilngadīgus bērnus. Dzīvnieku īpašniekiem vairāk jāpieskata savi mīluļi, jo arī viņiem sācies pavasaris, meklēšanās laiks, kas veicina agresivitāti.
Mājdzīvnieki var kļūt bīstami
Par to, kā no suņiem un kaķiem cilvēkiem nācies ciest Bauskas rajonā, lasītāji var pārliecināties pievienotajā tabulā. Ņemot vērā, ka mūsu rajons ir viens no tiem, kur dzīvnieku trakumsērgas gadījumu ir visvairāk, situācija ir ļoti nopietna. Šos datus «Bauskas Dzīve» saņēma Viduslatvijas slimokases (VS) Bauskas filiālē, ko savukārt informēja Sabiedrības veselības aģentūra.
VS eksperts Uldis Eimuss piebilda, ka to dzīvnieku vi- dū, kuri laikā no 1998. līdz 2003. gadam uzbrukuši vai savainojuši cilvēkus, ir arī bebri, aļņi, lapsas (64, no tām 39 slimas ar trakumsērgu), jenotsuņi (30/25), āpši (6/6), caunas (7/4), seski (6/5), liellopi (23/18).
Mājas suns vai kaķis, īpaši lauku teritorijā, ja tam ļauj klaiņot savā vaļā, viegli var nonākt saskarē ar meža zvēru, kurš ir slims ar trakumsērgu. Tā šo kaiti var atnest mājās, saslimt pats, inficēt mājdzīvniekus un cilvēkus.
Likumā noteikti sodīšanas veidi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts sods līdz simts latiem vai brīdinājums. Ja bezatbildības dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, var nākties šķirties no naudas summas līdz 200 latiem. To aģentūrai LETA apstiprinājis Valsts policijas preses dienests.
Savukārt Krimināllikuma 230.1. pantā norādīts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu, ja cietušajam nodarīts viegls vai vidēji smags miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Ja nodarītie miesas bojājumi ir smagi, soda ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Jāatrod «lapsu akcijas» finansētājs
VS Bauskas filiāles eksperts Uldis Eimuss teic, ka derētu iestrādāt priekšlikumus slimnieku aizsardzības likumam. «Visvairāk pret trakumsēr- gu nākas potēt nezināmus, tā sauktos bezsaimnieka suņus un kaķus, vakcinēšanai jāatrod līdzekļi katras pašvaldības budžetā. Ja šie klaiņojošie vai pamestie dzīvnieki būtu izķerti un likvidēti, mazinātos potējamo skaits, ietaupītos nauda, kas noderētu citiem mērķiem. Līdz šim vidēji viena cilvēka profilaktiska potēšana pret trakumsērgu slimokasei izmaksājusi Ls 11,29,» tā U. Eimuss.
Sabiedrības veselības aģentūra jau ziemā centās mudināt medniekus doties lapsu medībās, jo tās un jenotsuņi ir galvenie trakumsērgas izplatītāji. Jāatrod tikai finansētājs šai nepieciešamajai akcijai, lai plintes un skrotis medniekiem nav jāpērk par savu naudu. Ja tikpat neatlaidīgi sāktos klaiņojošu suņu un kaķu izķeršana, varbūt daudziem skaistiem sugas suņiem, kuri klīst savā vaļā, un pūkainajiem mīluļiem saimnieki atrastu iespēju nopirkt kaklasiksnu un pavadu, lai nav jāraud par «nežēlīgi» zaudētu draugu.
