1. maijā Bārbeles tautas namā noritēja pagasta iedzīvotāju un kādreizējo bārbeliešu satikšanās, ko rīkoja jaundibinātā biedrība «Bārbeles mantojums» sadarbībā ar Bārbeles tautas namu un bibliotēku.
Ar mērķi stiprināt interesi par Bārbeles pagasta vēsturi, kā arī rūpēties par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu izveidota biedrība «Bārbeles mantojums». Nozīmīgs pamats biedrības izveidei ir bijis līdzšinējais ieguldījums Bārbeles vēstures saglabāšanā. Būtisku darbu šajā jomā paveikusi Bārbeles pagasta bibliotēka un Bārbeles pamatskola «Saknes un spārni», kur ar rūpību un entuziasmu koptas vietējās tradīcijas, vākti stāsti un saglabātas vēsturiskās liecības. Jaunā biedrība iecerējusi šo darbu turpināt un attīstīt, iesaistot arvien plašāku sabiedrību.
Ap pussimts dažādu paaudžu ļaužu bija pulcējušies, lai ieklausītos biedrības entuziastu sagatavotajā par Bārbeles pagasta vēsturi un dalītos ar savu pieredzi un atmiņām par pagasta mājām, notikumiem un cilvēkiem.
Biedrības iniciatori ievadīja pasākumu ar pieteikumu par biedrības misiju un jau paveikto. Edmunds Reķis uzsvēra, ka vēstures izzināšana atklāj likumsakarības – gan pozitīvās, gan negatīvās, kuras sabiedrībai var noderēt tagad un nākotnē. Biedrības mērķis ir savākt pieejamo vēsturisko izziņu. «Vēsturiskais mantojums ir visos mūsos, kopā veidosim vienotu stāstu par Bārbeli,» pauda E. Reķis.
Elīna Jegorova klātesošajiem sacīja: «Esmu bārbeliete līdz kaulam, interesi par vēsturi esmu mantojusi no savas mammas. Jūs esat tie, kā dēļ šo biedrību esam dibinājuši. Neesam vēsturnieki, tas ir mūsu entuziasms, un ceram uz jūsu atbalstu. Vēlamies, lai katram top lielāka piederības izjūta Bārbelei, arī tiem, kas šeit ir ienācēji.» Santa Reķe atklāja, ka pagasts nav viņas dzimtā vieta.
«Mans ieguldījums Bārbeles nākotnei ir mani trīs dēli. Tagad, strādājot ar Bārbeles pamatskolas «Saknes un spārni» glabāto arhīva materiālu, jau teju par katru pagasta dzimtu zinu kādu stāstu, tā kļūstu par bārbelieti. Man ir liels prieks veidot pagasta vēstures apkopojumu,» sacīja S. Reķe.
Pasākumā piedalījās Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns. Viņš uzsvēra, ka nav jābūt vēsturniekam, lai pētītu vēsturi un darītu to, kas patīk. Viņš pauda prieku par to, ka Bārbelē ir cilvēki, kuri uzņēmušies šo darbu darīt. «Nav daudz pagastu, kur darbojas tik aktīvi entuziasti, un tā ir liela vērtība,» sacīja A. Urtāns. Viņš aicināja klātesošos stāstīt savus stāstus un neizmest senus priekšmetus, bet nodot tos biedrībai. Viņaprāt senlietām ir daudz lielāka vērtība, ja tās glabājas vietā, kur tās saistītas ar vietējo stāstu.
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” trešdien, 6.maijā.
Foto: Ivars Bogdanovs
