Pirms dažiem gadiem kādas pasaulslavenas firmas Latvijas pārstāvniecība aicināja žurnālistus, vairāku ministriju speciālistus un uzņēmumu vadītājus izglītojošā un informatīvā braucienā uz Klaipēdu.
Pirms dažiem gadiem kādas pasaulslavenas firmas Latvijas pārstāvniecība aicināja žurnālistus, vairāku ministriju speciālistus un uzņēmumu vadītājus izglītojošā un informatīvā braucienā uz Klaipēdu.
Tur kompānija atvērusi Austrumeiropā lielāko savas produkcijas ražotni.
Piezīmju blociņš izrādās lieks
Lai ekonomētu laiku, nebraucām ar autobusu, bet ar firmas speciāli pasūtītu lidmašīnu. Piloti uzreiz iejutās gidu lomā, izglītojot grupu ģeogrāfijā un vēsturē, jo neviens lejā redzamais objekts netika atstāts bez ievērības. Glītas stjuartes piedāvāja brokastis un katram pasažierim pasniedza elegantos ādas vākos iesietas ēdienkartes, lai mēs nesteidzīgi varētu izvēlēties maltītes pusdienām. Piedāvājums bija visai izmeklēts. Pēc 40 minūšu lidojuma piezemējāmies nelielā kūrortpilsētiņā un bijām pilni apņēmības sākt izglītošanos.
Iekāpām ērtos autobusos, atvērām piezīmju blociņus, bet drīz vien sapratām, ka tie nebūs vajadzīgi, jo ceļamērķis izrādījās smalks restorāns. Pēc brokastīm vēl nebija pagājusi pusstunda, kad mūs jau gaidīja pusdienas. Stalti, vairākās valodās runājoši viesmīļi piedāvāja augstas klases franču vīnus un izmeklēti servētus ēdienus. Skanēja liega mūzika, eksotiskajos krāšņumkrūmos čivināja putni. Visi ļāvās tīkamam laiskumam un ēšanas baudai. Nesteidzīgi pusdienojot, aizritēja pāris stundu.
Atspirdzinājumi uz prāmja
Atkal kāpām autobusos, jo kompānijas viceprezidents mūs jau gaidīja savā birojā. Pirmais, ko pamanījām, ienākot firmas konferenču zālē, bija klāti galdi ar neparasti bagātīgu sortimentu. Uzņēmuma šefs mūs laipni aicināja pievērsties uzkodām. Un tā pie garneļu, lašu un visvisādu delikatešu trauciņiem noklausījāmies īsu priekšlasījumu par slavenās firmas darbību. Daudzus sāka pārņemt neliels gurdenums. Vairs nemeklējām pat piezīmju bloknotus.
Piepeši viceprezidents paziņoja, ka mūs gaida jauks pārsteigums – delfīnu šovs. Devāmies uz ostu, žigli iekāpām prāmja salonā un neticējām savām acīm – mūsu priekšā atkal bija servēti galdi! Šoreiz tie lūztin lūza no dažādiem atspirdzinājumiem – vairāku šķirņu viskijs, konjaks, vīni, dienvidzemju augļi. Daži kolēģi delfinārijā ieradās jau manāmā eiforijā.
Atceļā uz prāmja miera stājā mūs jau gaidīja viesmīlis un, protams, no jauna servēts galds. Tika pasniegtas ēdienkartes un lūgts nosaukt vakariņu maltītes. Sapratām, ka esam nokļuvuši kādā maģiskā ēšanas paradīzē un vienīgais, kas atlika, bija bezierunu pakļaušanās spēles noteikumiem.
Lašu maizes kaķītim
Nepilnu stundu līdz vakariņām negribīgi pavadījām ekskursijā pa ražotni, cenšoties izlikties ieinteresēti, kaut gan visus savā varā bija pārņēmusi miegainība un pilnīga apātija. Atvadas no kompānijas viceprezidenta notika pie kafijas un kūciņu galda.
Vakars restorānā bija patiesi jauks. Dega sveces, skanēja džezs, bet maltīšu klāsts pārspēja visus iepriekšējos dienas rekordus. Pusnakts pienāca nemanot. Kungi virpuļoja dejās, dāmas mēģināja dziedāt karaoke, bet dažs labs jau bija iesnaudies.
Ceļojuma organizētāji vairākkārt mēģināja taktiski atgādināt, ka lidmašīna nav taksometrs un pilotam noteiktā stundā jāpiezemējas Rīgā. Bijām ieslīguši tik dīvainā ārpusrealitātes transā, ka negribējās doties prom. Pat piecelties no galda šķita apgrūtinoši. Stundu pēc pusnakts lidmašīna uzņēma kursu uz Rīgu. Smaidīgas stjuartes mums novēlēja laburītu un sāka naski iznēsāt paplātes ar brokastīm. Savējo saini es aizvedu kaķītim. Pasaulslavenās kompānijas piedāvātās ikru un lašu maizītes arī viņam ļoti garšoja.
