Ticīgs cilvēks allaž tiecas dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem. Bez grēka nav neviens, taču lūgšanas un patiesa nožēla bieži vien palīdz labāk nekā zāles un atbrīvo no miesas un dvēseles kaitēm.
Ticīgs cilvēks allaž tiecas dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem. Bez grēka nav neviens, taču lūgšanas un patiesa nožēla bieži vien palīdz labāk nekā zāles un atbrīvo no miesas un dvēseles kaitēm.
Uzticīgi savai draudzei
Tā domā baušķenieks Artūrs Kirilka. Šogad viņam paliks 86 gadi. Artūrs un viņa sieva Velta ir Bauskas luterāņu draudzes uzticīgi locekļi. Agrāk dzīvesbiedri katru svētdienu apmeklēja dievkalpojumus. Tagad, par spīti nespēkam, Artūrs cenšas to darīt vismaz reizi mēnesī. Velta joprojām ir ļoti enerģiska. Viņa darbojas draudzes Dāmu komitejā, piedalās talkās un palīdz organizēt saietus draudzes namā.
Prāvesta Paula Žibeika dzimšanas un vārdadienā Kirilku pāris vienmēr ir mīļi gaidīti ciemiņi. Velta teic, ka tikšanās ar cienījamo mācītāju Artūram aizritot diskusijās par ticību, bet viņa palīdzot saimniecēm. Ciemošanās reizēs neviļus esot jādomā par cilvēku likteņiem. «Mācītājs ir tik vientuļš, lai gan nevar sūdzēties par draudzes locekļu uzmanību. Es no sirds priecājos, ka jauni cilvēki ik reizi viņam palīdz uzkāpt kancelē. Prāvesta gars vēl ir jauns un modrs, un to stiprina pilnīga paļaušanās uz Dievu,» teic Velta.
Visu nevar izskaidrot
Artūrs neslēpj, ka viņa prātu bieži nodarbina neizskaidrojamas lietas. Pat, visu mūžu cītīgi lasot Bībeli, viņš nespējot daudz kam rast skaidrojumu: «Ir ļoti jādomā par to, kas notiks pēc mūsu aiziešanas. Šajā jautājumā ir daudz neskaidrību. Esmu pārliecinājies, ka cilvēkiem nereti tiek dotas dažādas zīmes, taču viņi necenšas tās uztvert nopietni. Tā, piemēram, es gadiem ilgi neredzu sapnī savu tēvu, bet, kad tuvojas slimība vai kāda cita liksta, viņš noteikti parādās. Mans ieskats ir tāds – mīļo aizgājēju dvēseles visu laiku atrodas mūsu vidū. Mēs tās neredzam, tāpēc dzīvojam maldīgā ilūzijā, ka pasaule sastāv tikai no acīm skatāmām lietām.»
Tāpat Artūrs neizliekas, ka gluži viss Svētajos Rakstos atbilst viņa pārliecībai. «Ja mana labā roka grēko, tā ir jānocērt. Nu, kā tā var būt?» Artūrs Kirilka ir sašutis.
Viņš centies meklēt atbildi uz jautājumu, vēršoties pie mācītāja Aivara Pelda, kurš ik gadu no Amerikas atbrauc pie Bauskas kristiešiem. Arī sarunās ar citiem garīdzniekiem baušķenieks ir risinājis teoloģijas nopietnas problēmas. Viņš piekrīt viedoklim, ka, tulkojot Bībeli no vienas valodas citā, jau pirms vairākiem gadsimtiem radušās neprecizitātes, kas ticīgajiem liek lauzīt galvu.
Prieks par gādību un iejūtību
Velta Kirilka apbrīno dzīvesbiedra zinātkāri un atzīst, ka viņas intereses galvenokārt skar draudzes dzīves praktiskus aspektus. Mājasmāte uztic «Bauskas Dzīvei» vērojumus par labvēlīgām pārmaiņām: «Abi ar vīru priecājāmies, ka draudzes priekšnieka amatā ir ievēlēts jauns un labestīgs cilvēks Guntis Macpans. Artūram vairs nav jāraizējas par nokļūšanu baznīcā. Svētdienās nespēcīgus cilvēkus uz dievkalpojumu aizved ar mikroautobusu vai mašīnu. Es redzu, ka Guntim labi padodas darbu organizēšana draudzē, viņš spēj saprasties ar dažādiem cilvēkiem. Apbrīnojama ir draudzes diakones Dainas Cālītes iejūtība un sirsnība. Kad vīrs bija slims, viņa katru dienu nāca uz mūsmājām, stiprināja viņu ar Dieva vārdu. Visa draudze kopīgi lūdza par Artūru, un viņš atlaba. Arī mācītājs Aivars Siliņš mūs reizēm apmeklē.»
Uzņemas atbildību par mazo puisēnu
Šonedēļ Kirilku ģimene izvadīja pēdējā gaitā Artūra krustmāti, kura šajā pasaulē bija nodzīvojusi 105 gadus. Krustmātei bijis 19 gadu, kad Budbergas luterāņu baznīcā Dieva priekšā viņa uzņēmusies atbildību par mazo puisēnu. Skumjais notikums Artūru atkal rosinājis domāt par cilvēka sūtību un Dieva neizdibināmajiem plāniem. «Manas dzīves galvenais saturs tagad ir lūgšanas. Es lūdzos grēku piedošanu ne jau tikai sev, bet arī Veltai,» zīmīgi palūkojies uz dzīvesbiedri, atklāj Artūrs.
