Pagājusi Imanta Ziedoņa nedēļa Ojāra Vācieša gadā. Daži mūsu dižgarus vienādo, citi pretstata, bet viņi ir katrs par sevi.
Pagājusi Imanta Ziedoņa nedēļa Ojāra Vācieša gadā. Daži mūsu dižgarus vienādo, citi pretstata, bet viņi ir katrs par sevi. Talants un spēja caur cenzūras sietu izsijāt to, ko gaidīja pēc brīvas domas slāpstošas dvēseles, iecēla viņus patiesi tautas dzejnieku kārtā. Likteņa lemtais vēstures nogrieznis bija un ir viņu laiks.
Nezin ko teiktu šīs nedēļas jubilārs I. Ziedonis par K. Streipa, paša iemīļoto sakāmo atkārtojot, muldēšanu Latvijas Radio raidījumā «Mūsu viesis». Viņam nepatīkot valodnieku ieviestais vārda «finanses» ģenitīva locījums «finanšu» un jaunveidojumi datortehnikas laukā. Latviešiem ir maza valoda salīdzinājumā ar krievu, angļu un citām «lielām» valodām, apgalvoja žurnālists, cilvēks «no malas» K. Streips. Viņš zina visu, un viņam vienmēr ir taisnība.
Latvijas iedzīvotāju daļas nepatika pret pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās no nākamā gada 1. septembra pāraugusi vēlmē 23. maijā rīkot protesta akcijas. Tās «nejauši» iegadījušās «Eirovīzijas» konkursa dienās, kad ir iespēja iekļūt daudzu ārzemju fotoobjektīvu redzes lokā. Rīgas Dome šaubās, vai dot atļauju tūkstošiem krieviski runājošo gājienam. Demokrātijas sargi iespējamā aizliegumā saskata cilvēktiesību ierobežojumu. J. Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» apbrīnojams bija Saeimas deputātu Cilēviča un Kabanova nekaunīgi uzbrūkošais tonis, kam pretī pārliecinoši nespēja stāties neviens no tiem, kuriem nāktos aizstāvēt arī latviešu tiesības. Vai prezidente viena spēs izskaidrot, ka tie, kuri negrib vai nespēj iemācīties latviski, ērtāk jutīsies aiz robežstaba?
Arī šī bija daudzu nesaprašanos nedēļa. Valdošās partijas nevar vienoties par papildu līdzekļu sadali nozarēm, grozot valsts budžetu. Sašķēlušies pensionāri – mērenajos (J. Porietis) un radikālajos (B. Pelse). Saeima dalījās J. Kažociņa piekritējos (55 balsis) un pretiniekos (41 balss). Visdedzīgāk pret Satversmes aizsardzības biroja direktora kandidātu uzstājās Tautas partijas līderis A. Slakteris, pārmezdams viņam dubultpilsonību, kas esot «kļuvusi par nopietnu ētisku problēmu» un neesot savienojama «ar latvieša izpratni par patriotismu». Šķiet, šie vārdi deputātam nav nākuši no sirds – gluži vienkārši opozīcijai tā piedien.
Vienotības nebija arī mūsu hokejistu panākumu un zaudējumu vērtējumā. Pēc mūsējo zaudējuma Kanādai pašpārliecinātais Jānis Naglis vienā rāvienā «noslaucīja» A. Irbi, pašu latviskāko no hokejistiem, kurš Latvijas tēlu pasaulē spodrinājis vairāk nekā visi mūsu ierēdņi kopā: lūk, vārtsargs mūris – Naumovs, nevis tas «caurais Irbe». Tādu cinismu reti nākas dzirdēt.
Bauskā vissāpīgākā vieta joprojām ir bijušais ūdensrožu dīķis, kurā «Rimi» celtnieki sagāza būvbedres smiltis. Šķiet, tajā vietā ir kaut kas dzīvs, kas vaid un sten, bet nepadodas – ūdens rodas un rodas. Pārspēks, protams, ir cilvēku pusē. Tā ir bijis lielās lietās (Staburags, Pērses ūdenskritums), ko nu par mazākām runāt.
