Stelpiete Mudīte Strikaite ir izaudzinājusi astoņas meitas un divus dēlus. Tagad viņai ir 22 mazbērni un mazmazmeitiņa.
Stelpiete Mudīte Strikaite ir izaudzinājusi astoņas meitas un divus dēlus. Tagad viņai ir 22 mazbērni un mazmazmeitiņa.
Bez apkārtējo labvēlības
Ģimenēm, kurās aug daudz bērnu, bieži tiek piekabināts apzīmējums «nelabvēlīga», teic Mudīte. Vīrs Jānis, ar kuru kopā nodzīvots 19 gadu, ko tur slēpt, bijis dzērājs. Mudīte, dzimusi rīdziniece, bijusi gan pasta priekšniece, gan pārdevēja veikalā, tomēr mūža lielāko daļu strādājusi fermā Stelpē. Arī tas bijis kā zīmogs, jo kura slaucēja tad nedzerot? «No mūsu mājām līdz veikalam bija jāiet pieci kilometri. 60. gados katram pircējam deva pa diviem ķieģeļmaizes klaipiņiem. Atceros, paņēmu līdzi četrgadīgo Mārīti, nogāja viņa lielo ceļa gabalu, tomēr vairāk maizītes man nepārdeva, jo bērns neskaitoties. Bet mums vēl trīs bija mājās…» stāsta Mudīte.
Bez rūgtuma un aizvainojuma M. Strikaite atzīst, kamēr bērnu pulciņš audzis, daudz labvēlības vai palīdzības nav izjutusi. Kaut arī viņa bijusi labāko slaucēju pulkā, dzirdējusi apkārtējo valodas – nu kas tur varot iznākt! Meitas būšot palaistuves, bet dēli – cietumnieki.
Mudīte šajās runās nav klausījusies, vilkusi mājas darbu kalnu, cēlusies divos naktī, lai slauktu fermas 50 govis, dzemdējusi bērnus, cik Dievs devis, un audzinājusi viņus. «Pēc piektās meitas – Līgas – jau domāju, nu gan man pietiek. Taču vecmāte Bauskā mani norāja, kas tās par domām, esot vēl jauna, veselīga sieviete, kāpēc nedzemdēt?»
Cik Dievs devis
Ļaužu sūrais paredzējums nav piepildījies, visi bērni – Mārīte, Ilze, Dace, Līga, Sarma, Jānis, Baiba, Velga, Juris – ir izauguši par kārtīgiem cilvēkiem, viņiem ir darbs un savas ģimenes. Mātes sirds sāp vienīgi par Solveigu, kura 19 gadu vecumā gājusi bojā.
«Es apprecējos ļoti jauna – 17 gados. Kad 1960. gadā piedzima Mārīte, man bija 18. Bet ar jaunāko dēlu Juri 1977. gadā pat līdz slimnīcai netiku, piedzima ātrās palīdzības mašīnā, tepat pie Stelpes skolas. Dzemdēt jau nav tas grūtākais, smagāk ir visus izaudzināt, skolot. Daudz kā maniem bērniem ir trūcis. Ēdām vienkārši, bērni maz slimoja. Trakākie bija tie gadi, kad vienlaikus septiņi man bija 1. septembrī uz skolu jāpalaiž un visiem formas, somas, apavi jānopērk. Tomēr kaut kā tas viss ir izdevies,» stāsta Mudīte. Agri mācās strādāt
Bērni no mazām dienām pieraduši mammai palīdzēt. Mudīte atceras brīdi, kad visi gulējuši slimi. Pretī vīrusam noturējusies tikai vecākā meita Mārīte, toreiz pirmklasniece. Viņa kūrusi plīti, vārījusi zupu, kārtojusi istabas. Meitas agri iemācījušās ar rokām govis slaukt, gājušas mammai palīgā uz kūti, kopā strādājuši dārzā.
«Visi mani bērni ir no pirmā vīra Jāņa. Mūsu bērni ir mīlestībā dzimuši, jo, kad skaidrā, Jānis nebija slikts. Jānis nomira tajā pašā dienā, kad piedzima mans pirmais mazdēls – Salvis, Mārītes dēls. Juris tad bija pavisam mazs, pārējie bērni – skolēni. Paliekot vienai, bija divi ļoti grūti gadi. Tad manā dzīvē ienāca Ēriks, strādīgs, gādīgs cilvēks, ar ko jau agrāk biju pazīstama. Viņš dzīvoja pirmā vīra dzimtajā pusē Emburgā.
Ēriks ļoti mīl bērnus. Savējo viņa pirmajā ģimenē nebija, toties manējos viņš audzināja, izliekot visu mīlestību. Mācīja dēliem vīrieša darbus, aizrāva ar fotografēšanu, kopā brauca peldēt. Tāpēc jau daži šeit viņu uzskata par traku, jo viņš taču apprecēja atraitni ar desmit bērniem. Tad es beidzot sapratu, ko nozīmē, ka mājās ir vīrs un vīrietis, cilvēks, kurš man deva ne tikai savu uzvārdu, bet arī stabilitāti dzīvei,» neslēpj Mudīte.
Citu pēc cita viņa mums izrāda albumus, kuros sakārtotas gan bērnu mazotnes melnbaltās ainas, gan šodienas jaukākie brīži. Īpašā albumā ir visu bērnu kāzu fotogrāfijas.
«Ziemā, kad pavisam daudz brīva laika, vai vasarā, kad viss sasēts un noravēts, braucu palīgā mazbērnus paauklēt, kamēr viņi mazi vai slimi. Taču nekad neesmu uzmākusies bērnu ģimenēm ar saviem padomiem.»
Meitas mammu uzmana
Mudīte ar prieku stāsta, ka ar savām meitenēm viņa savureiz satiekas Rīgā vai Jelgavā, aizbrauc uz zooloģisko dārzu, teātru izrādēm. Tad daudz kas tiekot pārrunāts, jo savai māmuļai meitas uzticoties. «Viņas mani vienmēr uzmana, grib, lai es pucējos, iesaka matu krāsu, norāda, kas nepiestāv. Bērniem jau vienmēr patikušas smukas mammas,» viņa teic smaidot.
Mātes dienā bērni un mazbērni vienmēr cenšas būt pie Mudītes un Ērika Stelpē. Šejienes kapsētā dus Mudītes māmiņa, kura pie meitas nodzīvoja līdz 92 gadu vecumam. Bet namiņā pašā Dārza ielas galā vietas vienmēr pieticis visiem mīļiem un savējiem cilvēkiem.
