Ceļš parasti kaut kur ved. Senāk teica, ka visi ceļi ved uz Romu, mūsdienās galamērķi mēdz būt daudzveidīgāki. Par ceļiem to tiešajā un pārnestajā nozīmē, tiekoties ar baušķeniekiem aprīļa nogalē, runāja satiksmes ministrs Roberts Zīle.
Ceļš parasti kaut kur ved. Senāk teica, ka visi ceļi ved uz Romu, mūsdienās galamērķi mēdz būt daudzveidīgāki. Par ceļiem to tiešajā un pārnestajā nozīmē, tiekoties ar baušķeniekiem aprīļa nogalē, runāja satiksmes ministrs Roberts Zīle.
Kas notiks tālāk?
Paužot viedokli par 20. septembrī paredzamo referendumu, kurā Latvijas iedzīvotājiem būs jābalso par vai pret iestāju ES, ministrs to salīdzināja ar izvēli, kādā nonāk jebkurš braucējs T veida krustojumā. Var pagriezties tikai pa labi vai pa kreisi, turpināt kustību taisni nav iespējams. R. Zīle piedāvā savu variantu, kādas pārmaiņas valsts ekonomikā varētu notikt nākamajās dienās un mēnešos, ja 20. septembrī vairākums nobalsos pret Latvijas iestāju ES.
Jau 21. septembrī Baltkrievijas Prezidents Lukašenko un Krievijas Prezidents Putins apsveic Latvijas tautu ar izvēli un uzaicina pievienoties Neatkarīgo valstu savienībai. Savukārt Latvijas Ministru kabinets paziņo par demisiju. Līdz oktobra beigām pasaules finanšu tirgus noteicēji palielina valūtas risku darījumiem ar latu, starptautiskais finanšu tirgus reaģē uz Latvijas vērtspapīriem, tiek pazemināts valstij noteiktais kredītreitings. Jaušams cenu un nosacījumu maiņas piedāvājums energoresursu piegādēs, jo Krievija, jūtot savas ietekmes palielināšanos Latvijā, piedāvā energoresursus par pazeminātām cenām. Savukārt Igaunijā un Lietuvā sākas strauji darbi, lai iekārtotu stingru ES robežu ar Latviju.
Zīlēšana kafijā
Visu nākamo gadu turpinās straujas pārmaiņas valsts ekonomikā. Tiešās ārvalstu investīcijas ir samazinājušās, tās nespēj līdzsvarot konta deficītu, Latvijas Banka spiesta mainīt nacionālās valūtas, lata, piesaisti SDR. Pieaug inflācija, jūtams krass panīkums nekustamā īpašuma tirgū, tā likviditāte pazeminās, nepieciešams atbalsts finanšu jomai. Valsts regulējamos saimnieciskajos sektoros neveidojas tirgus elementi, tas veicina vai nu tarifu paaugstināšanu, vai arī lielu subsīdiju nepieciešamību.
Nākamos pāris gados valstī samazinās iekšzemes kopprodukta pieaugums, zemākas kļuvušas ražotāju cenas, bet saglabājušās ļoti ierobežotas tirgus iespējas. Kritusies vidējā darbaspēka kvalitāte, samazinājušās reālās algas.
Tā, protams, ir tikai viena vīzija, kuru veido gan ekonomisko procesu modulēšana pasaules pieredzes kontekstā. Tajā ir arī sava tiesa zīlēšanas kafijas biezumos. Skaidri zināms ir tikai viens fakts – 20. septembrī izvēle par vai pret būs jāizdara. Iespējas atturēties un atstāt visu pa vecam nav.
Kvalitāti brauktuvēm
Sarunas laikā Bauskā ministrs plaši klāstīja transporta nozares, kā arī infrastruktūras attīstības perspektīvas valstī, savijot to ES kontekstā. Jau iepriekš intervijā «Bauskas Dzīvei» ministrs bija apliecinājis, ka autoceļi un dzelzceļš būs tā joma, kura, iestājoties ES, saņems tikai plusus, bez mīnusiem – dažādu fondu līdzekļus infrastruktūras attīstībai. Šī nauda tiks izmantota kopā gan ar valsts investīcijām, gan ar citiem ES fondiem. Reģionālie fondi Latvijā tiks novirzīti asfaltēto ceļu, tiltu rekonstrukcijai, grants ceļu asfaltēšanai, arī satiksmes drošības uzlabošanai.
Satiksmes ministrija ir apzinājusi ceļu posmus un tiltus, kas varētu pretendēt uz reģionālo fondu līdzekļiem, taču galavārds sakāms reģionālajām plānošanas aģentūrām un jo īpaši pašvaldībām.
Miljoni saguls uz A-7
Zinot dažu rajona pašvaldību inertumu, dažviet perspektīva iezīmējas padrūma. Stāstot par lielo ES projektu plānotām naudas plūsmām, skaidri jaušama viena atziņa – šie līdzekļi minimāli paredzēti vietējas nozīmes infrastruktūras uzlabošanai. Līdzekļu lauvas tiesa plānota visu veidu tranzīta ceļu sakārtošanai, jaunu posmu izbūvei. Kohēzijas fonda, ISPA projektu līdzekļu miljoni saguls uz maģistrāles A-7. Veikta darbu priekšizpēte, nākamajā gadā plānoti darbi ceļa Ķekava–Iecava posmā. Paredzēta brauktuves paplašināšana, ceļa nestspējas paaugstināšana, satiksmes drošības uzlabojums pieslēgumos un krustojumos, Ķekaviņas tilta rekonstrukcija un dzelzceļa pārvada izbūve. Tālākā perspektīvā ir arī Kohēzijas fonda projekts ceļa A-7 posmam no Bauskas līdz Grenctālei. Paredzēta robežkontroles punkta seguma pastiprināšana, domāts par papildu stāvēšanas joslas izbūvi Grenctālē, arī jauna tilta celtniecību pār Ceraukstes upi.
Vairums rekonstrukcijas darbu citur Latvijā arī ir lielākā vai mazākā mērā saistīti ar iecerētajām tranzīta transporta plūsmām. Daudz darbu plānots maģistrāles A-7 posmā no Rīgas līdz Salacgrīvai. Taps jauni ceļa posmi, kā arī tiks remontēti esošie virzienā no Rīgas uz Jēkabpili, Rēzekni, Zilupi.
Negodīga konkurence
Tiekoties ar baušķeniekiem, satiksmes ministrs uzklausīja arī atnākušo viedokli. Vairums izteica neiepriecinošas prognozes par gaidāmo iespējami negodīgo konkurenci, kas varētu būt starp Latvijas un citu ES valstu autopārvadātājiem. SIA «Aips» direktors Uldis Kolužs pauda bažas par nesamērīgo atbalstu autopārvadātājiem ES valstīs un Latvijā. Tirgum liberalizējoties, jebkura, piemēram, skandināvu, firma var šeit ienākt un ātri vien izkonkurēt vietējos pārvadātājus. R. Zīle gan uzskata, ka Rietumu pasažieru pārvadātāji Latvijā savu biznesu diezin vai sāks.
Klātesošie iebilda, ka jau tagad mūsu valstsvīri nespējot novērst negodīgas konkurences apstākļus, kādos spiesti strādāt Latvijas kravu pārvadātāji, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem. Tas radot pamatotas bažas, ka, esot ES, šī problēma tikai saasināsies.
Uz jautājumu par velosipēdistu celiņu izvērstāku izbūvi ministrs sniedza atbildi, ka dažos ISPA un Kohēzijas fonda projektos jau ietverta veloceliņa izbūve līdzās lielām brauktuvēm. Savukārt maksas ceļu izbūve Latvijā vēl ir tāla realitāte, jo transporta plūsma pie mums ir nepietiekama, lai šādu brauktuvi uzturētu. Rietumeiropā maksas ceļu ir finansiāli izdevīgi būvēt, ja diennaktī pa to brauc no 13 līdz 15 tūkstoš automobiļu.
