Laikraksts «Diena» pagājušajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā nosūtījis sūdzību laikraksta komentētāja Aivara Ozoliņa un bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča lietā.
Laikraksts «Diena» pagājušajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā nosūtījis sūdzību laikraksta komentētāja Aivara Ozoliņa un bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča lietā. «Bauskas Dzīvei» to pavēstīja «Dienas» sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka.
«Diena» uzskata, ka Latvijas tiesa ir pieņēmusi lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kas aizsargā vārda brīvību.
Augstākās tiesas Senāts, pagājušā gada novembrī paplašinātajā sēdē izskatot L. Strujeviča prasību pret «Dienu» un tās komentētāju A. Ozoliņu, atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru laikrakstam jāpublicē L. Strujeviča godu un cieņu aizskarošu komentāru fragmentu atsaukums, par labu bijušajam ministram piedzīti 6000 lati.
Iesniedzot sūdzību, «Diena» cenšas aizstāvēt tiesības katram brīvi paust savus uzskatus, kā arī ietekmēt to, kā turpmāk Latvijas tiesas lems līdzvērtīgos gadījumos. «Diena» Eiropas Cilvēktiesību tiesai prasa atzīt, ka ar šādiem spriedumiem Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kā arī uzlikt par pienākumu Latvijas valstij segt visus ar tiesas prāvām saistītos izdevumus un izsniegt 10 tūkstoš latu kā morālo kompensāciju.
Pirms pieņemt šādu lēmumu, «Dienas» galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte bija izteikusies, ka iet tiesā pret savu valsti, protams, ir smagi. Acīmredzot tālab avīze pieņēmusi lēmu- mu – ja «Diena» uzvarēs tiesas prāvā Strasbūrā, nauda tiks ieguldīta tiesnešu, citu juristu un preses darbinieku izglītībā, lai neatkārtotos šāda veida spriedumi, kas vārda brīvību ierobežo neatbilstoši demokrātiskas valsts tiesību izpratnei.
Tikko Bauskas rajona Tiesa skatīja rajona Policijas pārvaldes ierosinājumu, lai tā uzdod par pienākumu avīzei «Bauskas Dzīve» atklāt policijai informācijas avotu. Arī informācijas avota noslēpums ir viens no demokrātiskas un brīvas preses nosacījumiem (tā glabāšanu paredz likums, un mūsu žurnālistiem tas ir saistošs). Tā kā Bauskas rajona Tiesa nolēma atteikt Policijas pārvaldei informācijas avota uzrādīšanu, mūsu policija uzrakstīja sūdzību Zemgales apgabaltiesai, lai tā tomēr laikraksta galvenajai redaktorei Anitai Rozentālei uzdod par pienākumu atklāt informācijas sniedzēja vārdu un uzvārdu. Arī šī tiesu instance Policijas pārvaldes prasību noraidīja.
Vārda brīvības jautājumi ir svarīgi ne tikai laikrakstam, bez vārda brīvības nevar pastāvēt arī demokrātija. Tieši tālab «Bauskas Dzīve» uzskatīja par svarīgu darīt zināmus saviem lasītājiem «Dienas» centienus un arī mūsu «tiesāšanās lietas». Pirmdien, 19. maijā, sniegsim plašāku publikāciju par to, kāpēc informācijas sniedzēja vārda noslēpumu avīzes glabā kā acuraugu, kāpēc to sargā arī tiesa.
