Trīs dienas mūsu rajonā uzturējās Baltijas jūras valstu speciālistu grupa. Tie bija projekta «Baltijas jūras reģiona vidējo un mazo pilsētu dialogs» desmit dalībvalstu zinātnieki.
Trīs dienas mūsu rajonā uzturējās Baltijas jūras valstu speciālistu grupa. Tie bija projekta «Baltijas jūras reģiona vidējo un mazo pilsētu dialogs» desmit dalībvalstu zinātnieki.
Vietējie uzņēmēji baidās riskēt
11. maijā semināra dalībnieki ciemojās četrās rajona pašvaldībās: Dāviņos, Gailīšos, Īslīcē un Rundālē. Dāviņu pagastā speciālistus interesēja padomju laikā izveidotā dzīvojamā fonda liktenis, tā apsaimniekošanas problēmas, attīstības perspektīvas.
Pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe stāstīja, ka ciematā ir 11 daudzdzīvokļu mājas. Tām ir centralizēta ūdenspiegāde un kanalizācija, apkure gan esot katra īrnieka ziņā. Klāstot par īpaši atbalstāmas pašvaldības statusu, L. Šarķe minēja vietējo uzņēmēju mazo atsaucību, nevēlēšanos, varbūt arī neprasmi izmantot piedāvātos līdzekļus. Neuzņēmība neveicina ražotņu izveidi pagastā, tādējādi cilvēkiem nav iespējas strādāt. Stāstot par bezdarbu pagastā, priekšsēdētāja minēja, ka daudzi dāvinieši ik dienu dodas strādāt uz Bausku vai Rīgu.
Viesus interesēja ciemata iedzīvotāju sociālās problēmas, izglītošanās, iespēja izmantot medicīniskos pakalpojumus. Viņi vaicāja par pagasta iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Jautāts tika par pagasta attīstības perspektīvām pašvaldības redzējumā. Līdzīgi izzinoši motīvi bija, apciemojot arī pārējos pagastus.
Atklāt problēmas
Projekta «Baltijas jūras reģiona vidējo un mazo pilsētu dialogs» koordinatore Latvijā Zaiga Krišjāne stāstīja, ka darba grupa satiekas regulāri kādā valstī. Iepriekšējā tikšanās bijusi Krievijā, jūnijā iepazīšanās seminārs notiks Sillamē Igaunijā. Projekta mērķis ir iepazīt visu desmit Baltijas jūras valstu mazo apdzīvoto vietu raksturīgās iezīmes, atklāt problēmas. Pēcāk, redzēto un dzirdēto apkopojot, tiks veidoti informatīvi materiāli, kuru mērķis būs palīdzība investoru piesaistē. Darba grupā ir vides, plānošanas un attīstības nozares zinātnieki, viņi centīsies katrā reģionā rast nākotnes perspektīvas.
Domā ar skatu nākotnē
Speciālists no Dānijas, grupas vadītājs Nils Gross, «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka viņš vispirms vēlas apjaust attīstības procesus Baltijas valstīs. Zinātniekus īpaši interesējot tās pilsētas un apkārtnes teritorijas, kurās nav iestājusies stagnācija, apātija. Padomju okupācijas gadi radījuši radikālas pārmaiņas ne tikai saimnieciskās struktūrās, bet arī iedzīvotāju domāšanā. Tomēr N. Gross uzsvēra, ka vai katrā tikšanās reizē nācies runāt ar cilvēkiem, kuri šķituši ļoti kompetenti, uzņēmīgi. Viņi domā un strādā ar skatu nākotnē. Tas ļauj cerēt, ka pēc gadiem Baltijas jūras reģiona valstu dzīves kvalitātei būs iespēja izlīdzināties.
Liela loma speciālistu prasmei
Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, uzrunājot darba grupas dalībniekus pirms viņu semināra, uzsvēra, ka mūsu pilsētas attīstībā arī turpmāk liela loma būs speciālistu prasmei un uzņēmībai iesaistīties dažādos projektos. Šādas aktivitātes pašvaldība vienmēr iespēju robežās atbalsta. Pēc semināra nodarbības pirmdienas, 12. maija, pēcpusdienā speciālisti devās uz savām mītnes zemēm.
