SIA «Lielmežotne» izpilddirektores Mārītes Dreijeres slepkavībā apsūdzētā bijušā Saeimas deputāta Jāņa Rāznas krimināllietā izdalīta atsevišķa lieta par iespējamām nelikumībām Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizācijā.
SIA «Lielmežotne» izpilddirektores Mārītes Dreijeres slepkavībā apsūdzētā bijušā Saeimas deputāta Jāņa Rāznas krimināllietā izdalīta atsevišķa lieta par iespējamām nelikumībām Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizācijā.
Patlaban tiek pārbaudīti materiāli. Zemgales tiesas apgabala prokurore Ilze Rigaste sacīja, ka tas darīts, lai samazinātu J. Rāznas krimināllietas apjomu. Lēmums par vai pret krimināllietas ierosināšanu tik ātri netikšot pieņemts, jo pirms tam nepieciešamas darbietilpīgas «sākotnējās pārbaudes», auditu veikšana un citi pasākumi, informēja I. Rigaste.
J. Rāznam nozīmētā psihiatriskā ekspertīze esot pabeigta pagājušajā nedēļā, taču tās atzinums varētu būt tikai pēc mēneša. Tiesā jāskata jautājums par piemērotā drošības līdzekļa pagarināšanu, jo 26. maijā beidzas J. Rāznam piemērotā drošības līdzekļa – apcietinājuma – pagarinājuma termiņš.
Janvārī J. Rāznam par SIA «Lielmežotne» izpilddirektores slepkavību uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 118. panta 1. punkta – ja slepkavības iemesls bijis nogalinātā dienesta vai profesionālo pienākumu pildīšana. Šis pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījumu.
Uzrādot apsūdzību, J. Rāzna vainu nonāvēšanā ir atzinis, bet viņš nepiekrīt, ka slepkavība būtu notikusi sevišķi pastiprinošos apstākļos. Prokuratūra turpina noskaidrot slepkavības iemeslus.
Nelikumības ar naudu
Kā jau ziņots, Jānis Rāzna SIA «Lielmežotne» ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pagājušā gada 23. decembrī, kad tika nogalināta M. Dreijere, bija ierosinājis skatīt jautājumu par paša un citu uzņēmuma īpašnieku nelikumībām, Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizāciju īstenojot par privatizējamā uzņēmuma naudu.
Jānis Rāzna pieprasīja, lai tie SIA «Lielmežotne» daļu īpašnieki, kuri savulaik bija no uzņēmuma izņēmuši naudu, to atdotu kasē vai arī atteiktos no savām daļām uzņēmumā, aģentūru LETA informēja viens no uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem, kas nevēlējās publiskot savu vārdu.
Prokuratūras rīcībā ir J. Rāznas iesniegums par Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizāciju, kurā viņš atzīst, ka pats ņēmis naudu uzņēmuma privatizācijas vajadzībām, un norādījis citas personas, kas to darījušas.
Samazinājies pamatkapitāls
Kā liecina «Lursoft» datu bāzes informācija, Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija par SIA tika pārveidota 1995. gadā, kad kopumā 33 īpašniekiem katram piederēja 2,44% vai 4,88% daļu. Tomēr jau tajā pašā gadā daļu sadalījumā sākušās pārmaiņas, kas turpinājušās līdz pat pagājušajam gadam. Bojā gājušajai M. Dreijerei piederēja 20,61% no SIA pamatkapitāla, savukārt J. Rāznam – 19,08%, Irinai Trakimai – 13,74%, Viesturam Puriņam un Ivetai Novoruckai – katram 11,45%. Pārējiem īpašniekiem – nu vairs tikai 11 cilvēkiem – pieder katram ne vairāk par 0,76% līdz 4% daļu.
Saskaņā ar uzņēmuma daļu īpašnieka teikto, situācija pēdējā laikā mainījusies – nogalinātajai M. Dreijerei piederējuši jau 27% SIA pamatkapitāla, ko patlaban uzņēmumā pārstāv viņas vīrs Tālis, savukārt J. Rāznam piederējuši jau 25% uzņēmuma daļu. Tās patlaban pilnvarots pārstāvēt J. Rāznas dēls Edijs.
Pēc «Lursoft» informācijas, kopš uzņēmuma privatizācijas gandrīz par pusi samazinājies uzņēmuma pamata jeb daļu kapitāls. Saskaņā ar uzņēmuma bilancēm 1995. gadā tā pamatkapitāls bija 55750 latu, bet 2002. gadā – 32750 latu.