Ozolu stādīšanas plaša akcija gar Latvijas–Lietuvas robežu sākās Grenctāles robežkontroles punktā pirms septiņiem gadiem Meža dienās.
Ozolu stādīšanas plaša akcija gar Latvijas–Lietuvas robežu sākās Grenctāles robežkontroles punktā pirms septiņiem gadiem Meža dienās.
Tas bija vērienīgs pasākums, kurā ozolus stādīja bijušie un esošie robežsargi, arī Lietuvas kolēģi un amatpersonas un citi. Šo notikumu «Bauskas Dzīve» plaši atspoguļoja 1996. gada 11. maijā.
Jāgaida vēl simt gadu
To, kā ozoliņi ieauguši, «Bauskas Dzīve» un Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības Mūsas mežniecības mežzinis Guntars Vāvers un mežsargs Dainis Pavilons brauca lūkot 15. maijā. Kociņi šajā laikā ir paaugušies no viena līdz trim metriem. Lai tie kļūtu par dižiem kokiem, jāgaida simt gadu.
«1996. gadā gar robežu iestādīja pirmos ozoliņus. Tā vairāk bija patriotisma izpausme. Cilvēku bija daudz, arī televīzija atspoguļoja svinīgo notikumu. Taču lielāko daļu kociņu iestādīja 1997. un 1998. gadā. Piemēram, 1997. gadā ozolus iedēstīja vairāk nekā 21 kilometra garumā. Čaklākie stādītāji – toreizējās Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji ar Aiva- ru Berķi priekšgalā, Bauskas rajona Padome, Svitenes pagasta padome, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Valsts meža dienests,» stāsta G. Vāvers, kura pārraudzībā ir pierobežas ozoliņi.
Labs mielasts stirnām
G. Vāvers sacīja, ka ozolus bija iespējams iestādīt 36 kilometru garumā, izdaiļojot Brunavas, Gailīšu, Īslīces un Svitenes pagastu. Iedēstīti 720 ozoli, taču saglabājusies aptuveni puse. «Mēs apzinām iestādītos ozolus, papildinām ar jauniem, ja iepriekš stādītie iznīkuši. Cīnāmies ar sekām – ar nekvalitatīvi iestādītiem kociņiem un tādiem, kuri iedēstīti jau pārauguši. Ozoliņi garšo stirnām,» tā G. Vāvers.
D. Pavilons teic, ka ozoli ļauj izcelt robežu – tie ir stabili, krietni, kupli un ilgi dzīvojoši koki. Arī Grenctāles robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks Jānis Mediks, profesionāls lauksaimnieks, «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka viņam patīk zaļā rota gar robežu. Viņš skaidro, ka robežkontroles punkta darbinieki ne tikai sargā robežu, bet arī uztur to kārtībā, piemēram, appļaujot.
