Vēlos pateikt nokavētu paldies ar skanīgu dzeguzes zvanu un smaržīgu ievziedu zaru.
Vēlos pateikt nokavētu paldies ar skanīgu dzeguzes zvanu un smaržīgu ievziedu zaru. Martā abi ar vīru smagi saslimām. Klāt pievienojās augsta temperatūra un vēl citas slimības. Paldies ģimenes ārstam M. Lībietim par sniegto palīdzību! Ārsts pie mums ieradās vakarā, izmeklēja, telefoniski sazinājās par brīvām vietām stacionārā. Pēc brīža jau nokļuvām Iecavas slimnīcā.
Ārstes T. Gorohova un V. Ludriķe bija nogurušas, tomēr mūs pieņēma, izmeklēja un sāka ārstēšanu. Māsiņas kā skudriņas skraidīja ar špricēm. Telpas siltas, gaišas, pie slimnieka gultas novietota karsta, smaržīga piparmētru tējas krūzīte. Ārstēšana, uzraudzība un aprūpe bija nodrošināta dienā un naktī. Paldies māsiņām par vieglajām rokām un iejūtību.
Paldies mūsu istabiņas biedrei Zentai par izpalīdzību un sapratni, paciešot mūsu skaļo un krācošo klepošanu, neaizturētos vaidus un asaras. Paldies Maijai par manis izvizināšanu ar ratiņiem, jo līdz rentgena kabinetam nespēju aiziet.
Paldies pavārēm par ēdienu dažādību, salātu un dārzeņu piedevām. Cieņa, apbrīna un pateicība pienākas vecākajai sanitārei Nadeždai par tīrības, kārtības un pienākuma apziņu. Zem viņas darbīgām rokām pazuda katrs puteklis. Trauki, telpas spodras, rītos gultas veļa tika nomainīta pret sterili tīru. Sirsnība, iejūtība, siltie mierinājuma vārdi, ko mēs saņēmām ārstējoties – vārdos nav iespējams izteikt. Saņemtais sirdssiltums ir jāizjūt personīgi.
Mēs – aizmirstā, no dzīves norakstītā vecā paaudze, dzīves smago vētru izšūpotie vientuļnieki – cieņā un pateicībā Iecavas medicīnas darbinieku priekšā noliecam savas sirmās galvas. Mūsu dzīvības sargātājiem vēlam: izturību, lai ik mirklis, ko sniedz dzīve, ir laimes un prieka pilns!
Visiem labajiem cilvēkiem, kuri sniedza palīdzīgu roku mūsu slimības laikā, vēlos no sirds pateikties.
I. NOVADA, politiski represēta Iecavā