«Bauskas Dzīves» organizētajā vēstuļu konkursā par Jāņu nakts piedzīvojumiem bija liela atsaucība. Tā kā visiem stāstiņiem pielikumā «Vasara» nepietika vietas, publicējam tos arī kārtējā numurā.
«Bauskas Dzīves» organizētajā vēstuļu konkursā par Jāņu nakts piedzīvojumiem bija liela atsaucība. Tā kā visiem stāstiņiem pielikumā «Vasara» nepietika vietas, publicējam tos arī kārtējā numurā.
Mans stāsts būs par to, kā divas reizes nesanāca līgošana Jāņos. Tuvojās kārtējais Līgo vakars, uz kuru gatavojās doties mans vīrs, bet viņam aizvien vairāk sāpēja vēders. Līgo vakarā viņš nosaitēja vēderu ar dvieli, lai mazāk sāp, un gāja uz zaļumballi. Pie akas gribējis pasmelt ūdeni un padzerties, tālāko vairs neatceroties. Jānis bezsamaņā aizkritis aiz akas. Viņu aizveduši uz Iecavas slimnīcu.
Otrs gadījums – par mani, Jāņa sievu. Ģimenē gaidījām pirmo mazuli. Ārsts prognozēja, ka jādzemdē līdz 10. jūnijam. Pagāja šis datums, bet radības nesākās. Satiku feldšeri, viņa lika tūlīt braukt uz slimnīcu.
Palātā bijām četras. Divas sievas nakti pārlaida miegā, es un vēl viena baušķeniece – gaidot savu laiku. Otrā mammīte uz rīta pusi aizgāja uz dzemdību zāli. Es tik nodomāju, re, sagaidīju 23. jūniju. Mans pirmdzimtais mazulis pieteica sevi Līgo vakarā pulksten 21. Dakteris teica: Jānītis rokā ir, nu varot iet līgot. Tiešām priecīgs atgadījums Līgo vakarā.
Guļot dzemdību nodaļā, sāku domāt, kā nu būs, dēliņš – Jānis, bet tētukam, ko par Jāni visi sauc, pasē – Ivans. Būs Jānis Ivana dēls? Bet kā tas izklausās! Zvanu uz Rēzekni vīra krusttēvam, kurš saka – nav nekāds Ivans, bet gan Jānis. Aizeju uz Bauskas dzimtsarakstu biroju, tur to gadu datu nav, lai meklējot Rīgas arhīvos. Rudens pusē arhīvs atsūtīja dzimšanas apliecību, kurā vīrs tiešām nosaukts par Jāni. Tā nu mans pirmdzimtais ir Jānis Jāņa dēls, dzimis tieši Līgo vakarā.
A. BRINGULE Iecavā
