Tas laiks, kad par Bauskas upju šķērsošanu bija jāmaksā, jau sen ir pagātnē. Pirms simt gadiem ieņēmumi par Mūsas tilta un Plosta tilta pār Mēmeli lietošanu veidoja pilsētas budžeta ievērojamu daļu.
Tas laiks, kad par Bauskas upju šķērsošanu bija jāmaksā, jau sen ir pagātnē. Pirms simt gadiem ieņēmumi par Mūsas tilta un Plosta tilta pār Mēmeli lietošanu veidoja pilsētas budžeta ievērojamu daļu.
Sezonas tilts
Pirmais tilts Bauskā bija peldošais Plosta tilts pār Mēmeli, kas atradās tagadējā trošu tiltiņa vietā. Tam gan bija sezonas raksturs, jo tiltu varēja ierīkot tikai pēc ledus iešanas un pavasara paliem. Arī siltajā gadalaikā to ik pa brīdim sagrieza tā, lai laivas un pludināmie kokmateriāli varētu turpināt ceļu pa Mēmeli. Palu laikā Plosta tiltu aizstāja pārcelšanās ar laivām.
Ir saglabājušies 1874. gada pārcelšanās noteikumi un izcenojumi:
«Priekš pārbraukšanas pār Plosta tiltu:
1) par katru zirgu, kas aizjūgts pie tamboraratiem jeb pie kādas karietes, bričkas, droškas jeb pie citiem kādiem smalkākiem ratiem – sešas kapeikas;
2) par jājamu zirgu un par vienu pie kādas ores jeb kādiem darba ratiem ar jeb bez vezuma aizjūgtu zirgu – četras kapeikas;
3) par precēm, kas uz ratiem bez zirga top pārvestas, par katru pudu – puskapeikas, pie kam maksa par vienjūguratiem – četras kapeikas, no blakuratiem – astoņas kapeikas;
4) no vienas mucas vīna jeb brandavīna, ko ne aizjūgtos ratos pārved – 10 kapeikas;
5) pie katriem tamboraratiem un par katru karieti, ko bez zirgiem pārved – 20 kapeikas;
6) par katru bričku jeb drošku, ko bez zirgiem pārvelk – 10 kapeikas;
7) par katriem tukšiem ratiem jeb arī ko bez zirga pār- velk – 2 kapeikas;
8) par vaļēju zirgu, govi, vērsi jeb lielu lopu, bez vien tiem lopiem, ko ikdienas ganos dzen – 3 kapeikas;
9) par katru mazu lopu, kā aitu, jēru, teļu u. t. j. pr., bez vien tiem, ko ikdienas ganos dzen jeb ar ratiem pārved – 1 kapeika.»
Par Plosta tilta atvēršanu liellaivām bija jāmaksā 20 kapeikas, bet mazai laivai – 10 kapeikas. Savukārt par pludināmo kokmateriālu caurlaišanu nekas nebija jāmaksā. Takse par pārcelšanu laivās bija divreiz lielāka. atšķirība bija vienīgi tāda, ka kājniekiem par tilta lietošanu nebija jāmaksā, bet par pārcelšanos laivā bija jāšķiras no divām kapeikām.
Peļņa beidzas 20. gados
Pārcelšanās maksu neņēma:
« – no visiem kroņa sūtījumiem, kurjeriem, pastiem, stafetēm un amata vīriem;
– no amata vīru jājamiem zirgiem un ratiem, lai šie nu ar zirgiem jeb bez zirgiem top pārcelti;
– no mazām laiviņām, kad viņas tad brauc caur tiltu, kad klapes priekš lastlaivām, bordiņiem u. t. j. pr. stāv vaļām;
– no visām personām, kas ar pašu laivām jeb plostiem pār upi pārceļas.»
Mūsas tilts tika uzcelts 1887. gadā, līdz tam darbojās pārceltuve pie Mūra kroga (aptuveni 200 m uz augšu no tilta). Pārcelšanos pār Mūsu nodrošināja prāmis, vienīgi ledus iešanas laikā un plūdos izmantoja laivas. Izcenojumi bija līdzīgi tiem, kādus noteica par Mēmeles pārvarēšanu, prāmja pakalpojumi bija par pusi lētāki nekā pārcelšana ar laivu. Kājniekam prāmja pakalpojums izmaksāja vienu kapeiku. Arī šajā pārceltuvē bija izņēmumi, no kuriem naudu neiekasēja:
« – no visiem kroņa sūtījumiem, no kurjeriem, stafetēm, pastiem un no tādiem ļaudīm, kas stāv kroņa vai kara dienestā;
– no visām pie Bauskas laukpagasta piederīgām un tanī dzīvodamām personām.
Piezīmējums. Kad lopu īpašnieki vēlētos savus lopus ar peldēšanu pārdzīt un pie tam prāmi vai laivu nebrūķēt, tad viņiem to nevar aizliegt. Tāpat viņiem nevar uzspiest, lai lopus dzen caur ūdeni, kad tas viņiem izrādītos kā bailīga vai pavisam neiespējama lieta.»
Šāda veida peļņa Bauskas pilsētai beidzās 20. gados, kad ar tiesas palīdzību Latvijas Republikas valsts varas iestādes panāca stacionāro Mūsas un Mēmeles tiltu bezmaksas lietošanu. Plosta tilta izmantošana joprojām palika pilsētas pārziņā. Maksa tika iekasēta, bet tas vairs nebija peļņu nesošs uzņēmums, jo otra Mēmeles tilta lietošana bija bezmaksas.
