Jaunieši latviski runā vislabāk. Visnedrošākie par savām latviešu valodas zināšanām ir nepilsoņi Latgalē, bet vispārliecinātākie par tām ir nepilsoņi Vidzemē.
Jaunieši latviski runā vislabāk
Visnedrošākie par savām latviešu valodas zināšanām ir nepilsoņi Latgalē, bet vispārliecinātākie par tām ir nepilsoņi Vidzemē. Tā liecina Naturalizācijas pārvaldes (NP) veiktā nepilsoņu aptauja «Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā».
Latgalē no visiem aptaujātajiem 23,9% norādījuši, ka latviešu valodu prot sarunvalodas līmenī, bet lasa un raksta maz, 11,2% zina atsevišķus vārdus. Tikai 4,1% aptaujāto atzinis, ka brīvi runā, lasa un raksta.
Vidzemnieku nepilsoņu vidū 21,9% prot latviešu valodu sarunvalodas līmenī, 18,4% varot īsi paskaidrot, kas nepieciešams, bet 7,7% zina tikai atsevišķus vārdus. 17,6% vidzemnieku norādījuši, ka viņi brīvi runā, lasa un raksta bez kādām problēmām. Vislabākās latviešu valodas zināšanas ir no 15 līdz 17 gadu veciem jauniešiem.
Jānis – populārākais personvārds
Joprojām vispopulārākais personvārds Latvijā ir Jānis. Pagājušajā nedēļā vārdadienu svinēja 68 tūkstoši 320 Jāņu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre Inga Saleniece informēja, ka visvairāk šī vārda īpašnieku dzīvo Rīgā un Rīgas rajonā, attiecīgi – 12 tūkstoš 564 un 5019.
No citām Latvijas pilsētām visvairāk Jāņu reģistrēts Cēsu, Madonas, Liepājas, Ogres un Valmieras rajonā, bet vismazāk – Krāslavas rajonā.
Visvairāk Jāņu – gandrīz pieci procenti – ir vecumā no 59 līdz 65 gadiem. Vecākais vārdabrālis dzīvo Jelgavas rajonā, bet jaunākais – Liepājas rajonā.
Līgo ziņģē trūkst biļešu
Uz Raimonda Paula Līgo ziņģi Aizkrauklē bija ieradušies necerēti daudz līgotāju – vairāk nekā 15 tūkstoš, informē pasākuma organizators, «Jumprava Studija» direktors Aigars Krēsla. Koncerta beigās trūka iepriekš nodrukātu biļešu, tādēļ novēlojušos līgotājus pasākumā nācās laist bez maksas.
Līgo ziņģes laikā nebija neviena medicīniska vai krimināla incidenta, virmoja labvēlīga aura un kopības izjūta. Īpaši emocionālu auru radīja grupas «Jumprava» uzstāšanās, jo Aizkrauklē tā koncertēja tādā sastāvā, kādā pirms 19 gadiem – ar Aigara Voitišķa un Ingus Ulmaņa piedalīšanos – un nodziedāja tautā iemīļotas un labi zināmas dziesmas: «Prom no pilsētas», «Mākonis» un «Par rozēm».
Ventspilī – Baltijas tūristu salidojums
Sestdien, 28. jūnijā, Ventspils Piejūras kempingā oficiāli atklāja 28. Baltijas valstu tūristu salidojumu.
Pasākums risinājās divas dienas, notika sacensības dažādās aktīvā tūrisma disciplīnās. Salidojuma galvenie mērķi ir popularizēt aktīvā tūrisma veidus Baltijā un turpināt šo valstu tūristu sadarbības tradīcijas.
Zviedrijas ārlietu ministre Jelgavā
Anna Linda, Zviedrijas ārlietu ministre, 27. jūnijā ieradās darba vizītē Latvijā, viņa apmeklēja arī Rundāles pili un viesojās Jelgavā.
A. Linda un Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete piedalījās diskusijā par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Uz to bija ieradušies Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldību vadītāji, izglītības un kultūras darbinieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, skolēni un studenti.
Zviedrijas ārlietu ministre dalījās pieredzē par situāciju savā valstī astoņos gados, kopš tā iestājusies ES. Pirms referenduma par iestāšanos ES Zviedrijas iedzīvotāji izteikuši bažas par suverenitātes un savas identitātes zaudēšanu, taču tās izrādījušās nepamatotas. Atrodoties ES, priekšrocību ir vairāk nekā negatīvo aspektu, sacīja A. Linda. Par vienu no negācijām, kas būtu jārisina, viņa atzina lielo birokrātiju lauksaimniecībā.
Pēterdienā Gulbenē «pūš pīlītes»
Gulbenes vēstures un mākslas muzejā 29. jūnijā, Pēterdienā, notika melošanas jeb «pīlīšu pūšanas» konkurss kopā ar slaveno meli Minhauzenu.
Muzejā bija arī tikšanās ar rajona medniekiem, iespēja pamēģināt pūšanu mednieku taurē, skanēja pilsētas Mūzikas skolas pūtēju orķestra koncerts. Tika atklātas arī divas izstādes – «Medību trofejas» un «Apgleznotie šķīvji».
