Skaistums vispārākajā pakāpē ir mūsu Dziesmu svētki, jau divdesmit trešie, un paiet 130 gadu kopš pirmajiem, kas notika nule kā Krievijas cara Pētera I pieminekļa apsēstajā Viesturdārzā.
Skaistums vispārākajā pakāpē ir mūsu Dziesmu svētki, jau divdesmit trešie, un paiet 130 gadu kopš pirmajiem, kas notika nule kā Krievijas cara Pētera I pieminekļa apsēstajā Viesturdārzā.
Līdz šodienai svētkiem esmu tuvojusies tikai ar televīzijas un radio starpniecību. Biežāk nekā parasts skan vārdi – Latvija un latvieši. Svētku atklāšanas sarīkojumā ministru prezidents E. Repše uzrunāja «mīļo latviešu tautu». Pie latviešiem vērsās arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga. Tie ir mūsu esamības svarīgākie vārdi.
Kad lauku koru grupā dziedāja mūsējie, Mežotnes pagasta koris, man, galīgai neprofesionālei, sirds nodrebēja. Kaut arī mežotnieki spēcīgā jauniešu koru konkurencē neiekļuva godalgotā vietā, viņi nedziedāja sliktāk kā pirms pieciem gadiem, kad tika gūta uzvara lauku koru grupā.
Pirmo reizi Dziesmu svētkos skatē piedalījās senioru kori. Viņi to bija pelnījuši, jo cauri tautas nebrīves gadiem uzturēja latvisko garu. Klausoties seniorus, komponists Juris Karlsons nav valdījis asaras. Nez kāpēc «Dienas» korespondentei muzikoloģei I. Lūsiņai novazāts šķitis M. Zālītes dzejas teksta izcēlums «tecēja dziesmiņa kā asariņa» svētku ievadkantātē «Skani, Dziesma!»? Asaras nav tikai sentimentalitātes pazīme. Novazāts un pārlieku lietots, manuprāt, ir žurnālistu jautājums «Ko jums nozīmē Dziesmu svētki?». Jebkurā atbildē vārdi būs par sekliem.
Lai cik ļoti gribētos, ka svētki nekad nebeidzas, ikdiena rauj pie zemes. Radio «Rīta rosmes» veidotāju garlaicību topa augšgalā tika nosauktas Lemberga un Laksas domstarpības «bagātību sadalē» un dažādu referendumu draudi. Garlaicību kliedēja Stokholmas starptautiskās tiesas lēmums Latvijas valdībai samaksāt a/s «Latvijas gāze» gandrīz septiņus miljonus latu par to, ka uzņēmums neesot saņēmis «saprātīgo peļņu» valsts veikto gāzes cenu regulēšanas dēļ. Nu maisam gals vaļā. Ja tikai valstij pietiks miljonu, jo prasītāju rinda pie starptautiskām tiesām ir gara.
Nopietnām akcijām gatavojas krievu skolu aizstāvības štābs, draudot ar nevardarbīgu pretošanos 2004. gada izglītības reformai. Tagad tiek piesaukta pat Olsteras, Kosovas un Maķedonijas pieredze. Tur, kā zināms, ir lijušas asinis. Pēc svētkiem – skaidri zināms…
Saprotama šonedēļ bija pusaudžu un bērnu jūsma «Fabrikas» talantu koncertā Bauskas estrādē. No vienas puses, prieks, ka mums ir tik daudz jaunu cilvēku, no otras – neattaisnojama bija simtiem dubļos sabristu kāju mīdīšanās pa solu virsu, kas domāti sēdēšanai. Prātā palika kāds trīs gadus vecs puišelis, kas vairākkārt ar lietussargu no sola aiz kājas ķeksēja savu simpātisko māmiņu. Viņa pa varītēm centās arī zēnu uzdabūt uz sola, bet veltīgi.
Nedaudz nopietna humora. Eiropas Savienībā iekļuvušām, mūsu bezdelīgām būs liegts ligzdot piena ražošanas «cellē» – kūtī. Par stārķu apsēsto telefonu stabu nojaukšanu vēl nekas nav dzirdams.
