Zeme virs 56. paralēles nav tik auglīga un arī veģetācijas periods ir krietni īsāks nekā citur Eiropā.
Zeme virs 56. paralēles nav tik auglīga un arī veģetācijas periods ir krietni īsāks nekā citur Eiropā.
Tāpēc Latvijas zemes cenu tālākā nākotnē var paredzēt tikai salīdzinājumā ar Zviedrijas, Skotijas vai Somijas lauksaimniecības zemes cenām un tikai saistībā ar brīva zemes tirgus ieviešanu, tas ir, ne ātrāk kā pēc septiņiem gadiem pēc Latvijas iestāšanās ES.
Atkarībā no atrašanās vietas, zemes auglības un īpašuma nodokļa, zemes cenas ES valstīs svārstās no 1000 latiem Zviedrijā līdz 30000 latiem Luksemburgā par hektāru. Skotijā hektārs zemes maksā 3300 latu, Dānijā, Vācijā un Nīderlandē – no 5000 līdz 9000 latu.
Lauksaimniecības zemes cenas ES valstīs pakāpeniski pieaug. No 1997. līdz 2000. gadam Dānijā tā pieaugusi par 19 procentiem jeb par 2374 eiro, Somijā gandrīz pusotru reizi – par 1660 eiro hektārā.
Īrijā lauksaimniecības zemes cena augusi visstraujāk – vairāk nekā divas reizes. Pēc «Eurostat» datiem, 1997. gadā hektārs maksāja 5439 īru mārciņas (Ls 3900), bet 2000. gadā – jau 5439 (Ls 6880). Pēc Īrijas Centrālā statistikas biroja cipariem, 2002. gada vasarā viena hektāra lauksaimniecī- bā izmantojamās zemes vidējā cena Īrijā jau pieaugusi līdz 13551 eiro (~ Ls 8470).
