Pirms Dziesmu svētku gājiena vakar, 6. jūlijā, Viesturdārzā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Rīgas mērs Gundars Bojārs atklāja Latvijas valsts himnas «Dievs, svētī Latviju!» autora Baumaņu Kārļa bareljefu.
Pirms Dziesmu svētku gājiena vakar, 6. jūlijā, Viesturdārzā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Rīgas mērs Gundars Bojārs atklāja Latvijas valsts himnas «Dievs, svētī Latviju!» autora Baumaņu Kārļa bareljefu.
Esam atbildīgi par tradīcijas glabāšanu
Viesturdārzā jau pirms pulksten 9 sāka pulcēties Dziesmu svētku dalībnieki arī no Bauskas rajona, jo mūsu novads gājienā iet «galvgalī» – ceturtais. Kā novēroja «Bauskas Dzīve», Vecumnieku koristi un dejotāji pirmie pamanīja Vairu Vīķi-Freibergu, tērptu krāšņā Bārtas novada tautas tērpā, ierodamies parkā. Beibežnieks Ilmārs Kamaldiņš neapjuka un ļoti braši uzsauca sveicienus Valsts prezidentei un viņas svītai.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Dziesmu svētku darba grupas vadītājs virsdiriģents Romāns Vanags uzsvēra, ka ar to tiek izlīdzināta vēsturiskā netaisnība, ko sveša vara bija uzspiedusi.
R. Vanags atgādināja, ka pirms 130 gadiem Viesturdārzā (toreizējā Ķeizardārzā) notika pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Tolaik dziedātāji diez vai varēja iedomāties un sapņot par to, ka Dziesmu svētki Latvijā būs mūžīgi, teica virsdiriģents. Viņš uzsvēra, ka mūsu paaudze ir atbildīga par to, kā tiks saglabāta Dziesmu svētku tradīcija un kādi šie svētki būs nākotnē.
Aizliedz «Dievs, svētī Latviju!»
Šogad paiet 130 gadu, kopš 1873. gada 26. jūnijā pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku atklāšanas koncertā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā pirmo reizi tika atskaņota Baumaņu Kārļa dziesma «Dievs, svētī Latviju!», kas 1920. gadā kļuva par Latvijas valsts himnu.
Cenzūra neļāva dziesmu «Dievs, svētī Latviju!» iekļaut 1. Vispārējo latviešu dziesmu svētku kopkora repertuārā, aizbildinoties, ka tādas Latvijas nemaz nav, bet Krievijas impērijā ir Baltijas guberņa. Dziesmu svētkos kopkoris dziedāja divus citus Baumaņu Kārļa sacerējumus – «Tēvijas dziesma» un «Daugavas zvejnieku dziesma».
Lai gan 1. Vispārējo latviešu dziesmu svētku atklāšanas koncerta programmā Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju!» nebija izziņota, Baltijas skolotāju semināra kora 14 zēni to nodziedāja pēc pašu iniciatīvas sava biedra 19 gadu vecā Jāņa Dreiberga vadībā, jo kora diriģents baltvācietis Alberts Bernds uzskatīja par labāku pastāvēt maliņā.
Memoriālam – 14734 lati
Rīgas Dome Baumaņu Kārļa bareljefa izgatavošanai un Dziesmu svētku memoriāla sakopšanai Viesturdārzā izlietojusi 14734 latus.
Piemiņas zīmes Baumaņu Kārlim projektu izstrādāja māksliniece Antra Baumane, bareljefu veidojis tēlnieks Bruno Strautiņš, konsultējis muzikologs Oļģerts Grāvītis.
Dziesmu svētku simtgadei veltītais arhitektoniski skulpturālais ansamblis tiek papildināts ar divu bronzas ciļņu kompozīciju: Latvijas valsts himnas mūzikas un vārdu autora Baumaņu Kārļa portretu un valsts himnas «Dievs, svētī Latviju!» pilnu tekstu un notīm, Baumaņu Kārļa paraksta faksimila un dzīves gadu (1835–1905) atveidojumu.
Papildus tam uzstādīta atjaunota Dziesmu svētku simtgades piemiņas zīme – bronzā veidots ozola vainags ar gadu skaitli 100 centrā. Memoriālajā sienā iemūžināta septiņu izcilāko latviešu komponistu – Jāņa Cimzes, Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Pētera Barisona un Alfrēda Kalniņa – bareljefi.
