Laikraksta sludinājumā kāda nopietna tūrisma firma piedāvā 12 dienu atpūsties Krimā, par to prasot tikai 85 latus.
Laikraksta sludinājumā kāda nopietna tūrisma firma piedāvā 12 dienu atpūsties Krimā, par to prasot tikai 85 latus. Vilinoši un lēti.
Baušķeniece Sarmīte Pole Krimā bija pirms diviem gadiem, taču tas nebija tūrisma brauciens. Sevastopoles centrā dzīvo viņas vectētiņš, viņu Sarmīte pēc 11 gadu pārtraukuma atkal devās apciemot. Agrāk uz Krimu braukts regulāri – 2420 kilometru pie vectētiņa uz laukiem.
– Padomju gados Sevastopole bija slēgta pilsēta, kurā varēja nokļūt tikai ar speciālām atļaujām. Tagad Krimas dienvidu piekrastē atpūtnieku netrūkst. Ļoti daudz viņu ir no Baltkrievijas, Krievijas, dzirdamas citu ārzemnieku balsis. Vairums Krimas kūrortu un sanatoriju joprojām darbojas, Rietumu atpūtniekus apmierina cenas, nav peļama arī piedāvāto pakalpojumu kvalitāte.
Sešas muitas pārbaudes
Lai nokļūtu Krimā, daudz dokumentu nav jākārto. Tūrisma firmās Rīgā iespējams sagādāt Ukrainas vīzu, divās nedēļās arī Baltkrievijas tranzītvīzu. No Rīgas uz Simferopoli vilciens brauc divas diennaktis, tālāk līdz Krimas pussalas dienvidu krasta lielākajai pilsētai Sevastopolei ir 70 kilometru. Uz dienvidiem mani aizveda kāds paziņa ar savu vieglo auto, taču atpakaļ braucu ar vilcienu. Pasažieru nebija daudz, gandrīz visi izkāpa Baltkrievijā.
Gan turp, gan atpakaļ braucot, sešas reizes tika veikta muitas kontrole. Tas ir visapgrūtinošākais process. Pārbaudes uz Latvijas un Lietuvas robežas uzskatāmas par pieņemamām, taču Baltkrievijā un Ukrainā ir «nopietna» kontrole – skrupuloza un apgrūtinoša. Var redzēt, ka tur muitnieki vēl nav «paēduši», tāpēc viņu vēlmes un pēkšņi atklātie «trūkumi» nav prognozējami.
«Bezdelīgas ligzda» savā vietā
Nokļūstot Krimā un ieraugot skaisto dabu, ceļa pārbaudījumi ātri vien aizmirstas. Tūristus fascinē arī daudzās villas, pilis, no kurām vairākums pietiekami labi saglabājušās. Klints galā joprojām maģiski vilinoša «tup» daudzās filmās un skatu kartītēs redzētā pils «Bezdelīgas ligzda». Apskatāmas pilis, lepnas vasarnīcas Gurzufā, Eipatorijā, Jaltā, kur 1945. gadā notika mums liktenīgā konference. Voroncova pils teritorijā var vērot brīnišķīgi saglabājušos dārza arhitektūru.
Braucot pa pussalu, daudzviet redzami tik raksturīgo smaržu dvesošie lavandas, saulespuķu lauki. Smaržu un krāsu pasaule – tā Krimā ir īpaši baudāma, arī siltais jūras ūdens. Apdzīvotās vietās pludmales gan neizceļas ar īpašu sakoptību, bet nomaļos līcīšos var baudīt pasakainas neskartas dabas ainas. Pludmalēs, kas Krimā pārsvarā ir akmeņainas, par dažiem desmitiem santīmu iznomājamas koka lāviņas, uz kurām tad var zvilnēt zem siltajiem dienvidu saules stariem, vēsinoties ar pāris santīmu vērtu saldējumu.
Var doties uz augstāko Krimas kalnu virsotni Aipetri, Masandras vīnu zālē degustēt patiesi eksotiskus dzērienus. Braucot uz Krimu bez tūrisma firmas starpniecības, var sameklēt par pieciem līdz desmit dolāriem diennaktī iznomājamu istabiņu.
Lētas biļetes un augļi
Lai arī šķiet, ka dzīve Krimā no mūsējās atpaliek par gadiem pieciem septiņiem, tomēr tūristiem paredzētās ērtības šeit joprojām iespējams baudīt, turklāt ne visai dārgi. Var nogaršot tatāru gaumē gatavotu īstu jēra gaļas šašliku, speciālo dienvidnieku zupu «šurpu», hačapuri, kā arī augļus, dārzeņus. Tirgū to cenas joprojām pircējus priecē, pārdevēji labprātāk tirgojas «lielos» apjomos – spainīti plūmju, persiku, paprikas.
Vēl no padomju laikiem Krimā nav atrisināta saldūdens problēma. Vairākumā dzīvokļu ūdens ir divas stundas no rīta un divas vakarā. Karstā ūdens vasarā nav, ziemā ir problēmas ar elektrību. Arī citu sadzīves rūpju Krimas iedzīvotājiem netrūkst, pensijas ir mazas, algas zemas. Taču kaut nedaudz tas tiek kompensēts ar joprojām zemām komunālo maksājumu cenām, braukšanas biļetēm sabiedriskajā transportā.
Padomju laiku auto «brīnumu» zaporožecu rūpnīcā tagad saimnieko korejieši, tāpēc Krimā līdzās žiguļiem un volgām bieži redzami «Daewo» auto modeļi. Arī datori, dažāda sadzīves tehnika tur ir ar firmas «Daewo» zīmi rotāta. Līdzās joprojām pārliecinoši savās pozīcijās esošajiem ceļmalas GAI (Valsts auto inspekcija) posteņiem šāda korejiešu auto rindiņa izskatās gana eksotiski.
