Jau vairāk nekā desmit gadus spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 172. noteikumi, kas nosaka uzturvielu daudzumu skolēnu ēdienkartē, būtu jāpārskata un jāizstrādā no jauna, izceļot kvalitatīvās olbaltumvielas un citus nepelnīti aizmirstus veselīgus produktus, pauda Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) rīkotajā diskusijā par veselīgu uzturu izglītības iestādēs.
Bīlande atzina, ka situācija ar ēdināšanu Latvijas izglītības iestādēs nav viennozīmīga un arī audzēkņu atsauksmes par piedāvāto ēdienu ir dažādas. MK noteiktās dienas olbaltumvielu normas tiek sasniegtas, to kontrolē arī Pārtikas un veterinārais dienests, taču jautājums ir par šo uzturvielu kvalitāti un daudzveidību.
“Ir labi, ka bērni skolā apēd ābolu un burkānu, bet nepelnīti tiek aizmirsti, piemēram, pākšaugi, kas ir lēti, garšīgi un minerālvielām bagātīgi produkti. Mēs kā asociācija Ministru kabineta noteikumos redzam uzsvaru uz vienām produktu grupām, taču citas tiek ignorētas. Ir jāiet līdzi laikam, un Ministru kabineta noteikumos būtu jāievieš būtiskas izmaiņas,” sacīja Bīlande.
Par šo un citiem jautājumiem, kā arī par iespējamiem risinājumiem bērnu un jauniešu uztura pratības uzlabošanā tiešsaistes diskusijā sprieda gan LDUSA valdes priekšsēdētāja, gan citu jomu eksperti, tostarp SIA “Engineering for children” vadītāja, doktore pārtikas inženierzinātnē ar ilggadēju profesionālo pieredzi pārtikas ražošanā Kristīne Jacino, Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja Līva Aumeistere un AS “Balticovo” eksporta vadītājs un LAPNA biedrs Lauris Krastkalns.
Jāizglīto skolu pavāri un jāievieš ēdienkartē “aizmirstie” veselīgie produkti
“No vienas puses, ir noteikumi, kas paredz, cik augļu, dārzeņu, gaļas, kā arī pievienotā sāls un cukura drīkst būt skolēnu ēdienkartē, bet, no otras puses, ir budžets, ko atvēl bērnu un jauniešu ēdināšanai. Liela nozīme ir pavāru kompetencei, kvalifikācijai, viņu interesei un motivācijai pilnveidot savas zināšanas par sabalansētu ēdienkarti un pielietot tās ikdienas darbā, protams, arī publiskajiem iepirkumiem, kuros tiek iepirkti pārtikas produkti izglītības iestādēm, kā arī tehniskajam aprīkojumam, kas nereti ir ļoti atšķirīgs. Tas ietekmē to, ko un kā skolu pavāri var pagatavot,” situāciju skaidroja LDUSA valdes priekšsēdētāja.
LAPNA pārstāvis Lauris Krastkalns uzsvēra, ka ir laiks atcerēties par maciņam un veselībai draudzīgiem produktiem, piemēram, olām. Tās ir lielisks dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avots, turklāt olas olbaltumvielām ir lielāks uzsūkšanas procents nekā citiem olbaltumvielu avotiem. Vienlaikus olas ir salīdzinoši lēts un lielākajai sabiedrības daļai pieejams produkts, īpaši tagad, kad pārtikas cenas ir pieaugušas.
“Valsts apmaksātajās programmās līdz šim uzsvars ir likts uz augļiem un dārzeņiem, kā arī pienu, taču nepelnīti tiek aizmirstas olas – augstvērtīgs, vitamīniem un minerālvielām bagātīgs produkts, kam būtu jābūt arī skolēnu brokastu vai pusdienu šķīvjos, tāpēc LAPNA veic darbu, lai tuvā nākotnē Latvijas ražotāju olas paradītos skolu ēdienkartē,” klāstīja Krastkalns.
Veselīgs uzturs – ilgtermiņa ieguldījums veselībā
Eiropas Komisijas mājaslapā nule publicētājos valstu veselības profilos par 2023.gadu redzams, ka Latvijā 43% nāves gadījumi ir saistīti ar dažādiem dzīvesveida un vides faktoriem. Apmēram 24% no tiem ir saistīti ar neveselīgu uzturu (t. i. nepietiekams dārzeņu, augļu un ogu patēriņš, kā arī pārmērīga sāls, cukura un piesātināto taukskābju uzņemšana). Tie ir pazaudēti dzīves gadi, kas Latvijas demogrāfijā ir sevišķi svarīgi.
“Nepieciešama valstiska pieeja un skatījums, nevis atsevišķi mazi projekti, kas mēģina novērst veselīga uztura zināšanu trūkumu. Tas būtu liels ieguldījums sabiedrības veselībā ilgtermiņā. Jāinvestē arī skolas pavāru izglītošanā un atbalstā, lai viņi radoši pieietu gatavošanai arī no pavisam parastiem produktiem,” uzskata Bīlande.
Vecākiem trūkst zināšanu par veselīgu uzturu
Diskusijas dalībnieki arī piekrita tam, ka vecākiem trūkst zināšanu par veselīgu uzturu. To apstiprina arī “Norstat” pēc LAPNA pasūtījuma pērn veiktā vecāku aptauja. Proti, apmēram piektdaļa (22%) skolas vecuma bērnu vecāku neko nezina par veselīga uztura šķīvi un tā produktu grupu proporcijām. Turklāt 73% aptaujāto atzina, ka viņu bērni ikdienā našķojas ar uzkodām (saldumiem, miltu izstrādājumiem, saldinātajiem dzērieniem u. tml.) starp ēdienreizēm un/vai ēdienreižu vietā.
Tomēr arī strādājošiem un aizņemtiem vecākiem ir iespēja plānot maltītes, lai viņu bērni ikdienā nepārtiktu tikai no sviestmaizēm un pelmeņiem. Piemēram, uzvārīt zupu vairākām dienām.
“Tas, protams, prasa iedziļināšanos un laiku, tomēr, ja ir vēlme ieguldīt savā un savu bērnu veselībā, šo jautājumu ir iespējams risināt pat visaizņemtākajiem vecākiem, turklāt lielveikalos ir pieejami jau sagatavoti veselīgi produkti, piemēram, izvārītas bietes,” saka Bīlande.
Uztura mācība būtu pelnījusi savu stundu
SIA “Engineering for children” vadītāja Kristīne Jacino uzskata, ka bērniem skolās mājturības stundās vairāk jāapgūst ēdienu gatavošana. Diemžēl ne visās skolās ir pietiekams aprīkojums, un ir ļoti maz laika, ko mācību procesā veltīt ēst gatavošanai.
“Tas arī būtu ieguldījums bērnu un jau tuvā nākotnē arī pieaugušo veselībā. Nepieciešams vairāk attīstīt arī bērnu praktiskās iemaņas, lai viņi var darboties virtuvē, un to vajag darīt skolās,” uzskata Jacino.
Veselības mācība, tai skaitā uztura pamati skolās šobrīd ir iekļauta vairāku priekšmetu programmās. Pēc LDUSA valdes priekšsēdētājas domām, atsevišķa priekšmeta ieviešana, iespējams, varētu kompensēt to, ko šobrīd skolēniem neiedod mājturības, lietišķā dizaina un citās stundās.
LAPNA pārstāvis Lauris Krastkalns, kas ir arī daudzbērnu tēvs, diskusijas nobeigumā atgādināja, ka nekas nestrādā tik labi kā personīgais piemērs ģimenē.
“Ja vecāki paši ēdīs veselīgi vai vismaz mēģinās to darīt, bērni šos ieradumus pārņems, jo viņi ir vecāku spogulis,” ir pārliecināts Krastkalns.
Nuu,mūsdienas un veselīga,garšīga pārtika???Nostalģija kad atceras tik tiešām labu uzturu.Mileniāļiem to nekad neuzzināt.Skumļi.
Pa kādu veselību Jūs ranajiet?!Pato pļuru ko dot berniem skola!Vajag aizvest viņiem lai paēd,un pasniegt tā lai pa 20 min.atskrietu ,tā ka 2.vid.sk.no veca korpusa uz jauno,kur ir ēdam zāle!nostavētu garo rindu,un nezin kāds ediens karsts auksts,to ir JANORIJ,jo nav laika!Tad brināmies ka problēmas ar kunģi!Un kas paliek ne apēsts aizvēd lopiem.
Vecos laikos,nu cik veci,vel 1985g.mēs pusdienās skrējām no 2.vid.līdz tagadējam veikl.,,Lapa” tur bij veca skola,un blakus ednīca.Paspējam garšigi paēst,un dežurēm,palīdzējam sagatavot,uzklāt un savākt traukus.klases dežurējām.A tagad bērni apkopējus uzkata par,,kalponem”
Kukaiņpārtika būs tieši tas , kas vajadzīgs , lai atgūtu enerģiju ar mūsdienu izglītības sistēmu nomocīto bērnu smadzenes .
Vislabāk un precīzāk vairs nevar pateikt,kāds ir pēdējais teikums. Viss sākas ģimenē. Un mēs,pavāri,varam no ādas līst ārā, bet ja bērns nav iemācījies ēst to visu mājā,tad nebūs arī skolā, diemžēl. Jo nevajag izdomāt jaunu divriteni…. Jo vairāk gatavo dārzeņus un graudaugus,jo vairāk tiek cūkām. Mēs izcili redzam,kas tiek gatavots mājā,to ēd arī skolā— makaroni ar malti gaļu un biešu zupa. Viss. Pārējo vari mest spainī… Tādi saldie,tādi kremi tiek taisīti!!! Citur tādus taisa uz svētkiem. Visvisādi salāti. Arī tās pašas olas. Nu burtiski viss ir. Pilnīgi nemaz neēd siļķes,kas arī obligāti ir jābūt . Bet tad ir pilnām mutēm paēdušas visas skolotājas,kuras nemaksā pusdienas. Es vairāk nevaru nosaukt ,ko mēs negatavotu.