Māsas Sandra Bļinkova un Sarmīte Rudlapa vienīgās no Bauskas rajona piedalījās žurnāla «Ieva» rīkotā nometnē simt lasītājām Latvijā.
Māsas Sandra Bļinkova un Sarmīte Rudlapa vienīgās no Bauskas rajona piedalījās žurnāla «Ieva» rīkotā nometnē simt lasītājām Latvijā.
Tā bija no 29. jūnija līdz 4. jūlijam konferenču un atpūtas centrā «Lejastiezumi» Usmas ezera krastā, Kuldīgas rajona Rendas pagastā.
Zvans no žurnāla redakcijas
Baušķeniecei Sandrai Bļinkovai, kura strādā par kasieri akciju sabiedrībā «Bauskas piens», radās ideja aizpildīt anketu par piedalīšanos «Ievas» nometnē. Viņa rosināja arī jaunāko māsu Sarmīti, kura dzīvo Īslīces pagasta Ādžūnos un strādā mātes Austras Bukauskas zemnieku saimniecībā «Švirkale». Sarmīte līdz pēdējam mirklim, līdz «Ievas» telefona zvanam neticēja, ka tieši viņas anketu izlozēs no septiņsimt iesūtītām. Zvans no «Ievas» viņai bija negaidīts, Sarmīte jutās vainīga, jo māsa tik ļoti vēlējās tikt uz nometni. Savukārt Sandra pie sevis šķendējās – kāpēc māsai tā veicas, bet pašai ne. Viņa atcerējās, ka bija aizsūtījusi vēstuli «Ievas» pārvērtībām. Klāt pievienotā fotogrāfijā bija redzamas trīs māsas, taču «Ieva» pērn izvēlējās pārvērst tieši Sarmīti.
Kas kops ragulopus?
Sarmīte bija gatava atdot savu vietu Sandrai, mierinot māsu, teikusi: «Tev taču arī piezvanīs!» Un piezvanīja! Māsām un arī nometnes dalībniecēm tas šķita neticams fakts – kā no tik daudzām anketām iespējams izlozēt tieši māsu pieteikumus? Sarmītes māte, uzzinājusi, ka meita laimējusi braucienu uz nometni, bija norūpējusies, jo vajadzēja atrast cilvēku, kas kops 40 ragulopus un 255 cūkas. Sarmītei mājās palika vīrs Māris un trīsgadīgā meitiņa Sindija. Savukārt Sandrai pie vecmāmiņas bija jāaizsūta vienpadsmit gadu vecā Laura un jāsagādā barība piecām dienām kāmītei Betijai.
Sandrai par nometni bija jāmaksā 16 latu, jo viņai nebija «Ievas» abonementa, savukārt Sarmītei 11 latu, jo viņa izmantoja vidējās māsas Ilzes «Ievas» abonementu. Sarmīte ar Ilzi dzīvo kopā, tāpēc šāds variants bija iespējams.
Naktis vienā gultā
Māsas naktis pavadīja vienā gultā. Organizatori bija jautājuši, kuras sievietes ir ar mieru gulēt divatā. Sandra un Sarmīte piekrita, lai «atcerētos jaunību», smējās Sandra. Māsas izrādījās ieguvējas, jo citādi nāktos gulēt vēl lielākā saspiestībā, kā tas bija citām nometnes dalībniecēm, kuras naktis pavadīja piecatā vienā jumtistabiņā.
Ar sadzīves apstākļiem māsas bija ļoti apmierinātas. Varēja izmantot pirti, saunu, trenažierus, biljardu u. c. Attiecības ar citām sievietēm veidojās ļoti sirsnīgas, atzina māsas. Piecas dienas nometnē aizskrējušas vēja spārniem, un māsas pat nav paguvušas sailgoties pēc mājām. Sandra un Sarmīte apmeklēja dermatologa, plastiskās ķirurģijas, puķkopības, psihologa, seksopatologa, kulinārijas, akmens noslēpumu un citas nodarbības.
Visspilgtākās emocijas viņās izraisīja rīta rosme pie Ineses Ļubinskas, Ķīpsalas peldbaseina aerobikas un fitnesa kluba vadītājas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docentes. «Reti iznāk sastapt tik gaišu cilvēku!» sajūsmu neslēpa māsas.
Gribas visiem uzsmaidīt
Māsām neiznāca laika nometnē laiskoties, jo bija dažādi vakara pārsteigumi ar interesantām mūziķu grupām, atrakcijas, brauciens ar motorlaivu pa Usmas ezeru, kura laikā varēja saplūst ar dabu. Sandra, tikai mājās braucot, pie Dobeles atcerējusies par mājās palikušo Betiju, tik ļoti laiks nometnē bijis piesātināts.
Tagad māsām trūkstot rīta rosmes. Sarmīte priecājas, ka izrāvusies no laukiem, laiku veltījusi sev, jo saimniecībā darbs dzen darbu un laika sev neatliek. Vīrs Māris atzinies, ka pēc sievas bijis jau noilgojies. Sarmīte sapratusi, ka var izdarīt daudz, ja vēlas. Savukārt Sandra teic, ka pēc atbraukšanas no nometnes gribējies visiem uzsmaidīt.
