Jebkura fotogrāfija tūrisma bukletā izskatās labāk nekā realitāte. Protams, mēdz būt arī izņēmumi.
Jebkura fotogrāfija tūrisma bukletā izskatās labāk nekā realitāte. Protams, mēdz būt arī izņēmumi. Ikviens sižets televizora ekrānā ir tikai epizode no grandioza sarīkojuma kopainas.
Dziesmu svētku vērtētājus veido divas grupas – cītīgi televīzijas skatītāji, koncertu dalībnieki un apmeklētāji. Katrai situācijai ir savas priekšrocības un arīdzan trūkumi. Tomēr man šķiet, ka aktīvākie kritizētāji ir «televīzijas cilvēki». Droši vien viņiem viss bija labāk redzams, bet – vai izjūtams? «Es gandrīz iesnaudos uz dīvāna. Tik neinteresants bija vīru un sievu kora koncerts,» žēlojās nejauši sastapts paziņa.
Mudināju, lai brauc uz Rīgu, jo svētki vēl tikai pusē. Paziņas atrunāšanos jau iepriekš biju paredzējusi: «Grūti novietot mašīnu, «jāburzās» pūlī, arī mājupceļā var gadīties satiksmes sastrēgumi.» Tomēr pārmest šim cilvēkam patriotisma un intereses trūkumu nevarētu. Katru vakaru noteiktā laikā viņš ieslēdza televizoru, lai būtu informēts par Dziesmu svētku visām aktivitātēm.
Daudzi televīzijas fani nebija lāgā uztvēruši deju lieluzveduma būtību, viņus nogurdināja arī svētku gājiena vērošana, par noslēguma koncertu pat nerunājot. Bet, arī sēžot uz dīvāna, rodas viedokļi, kas tiek izplatīti un uzklausīti. Frāze «man bija neinteresanti» negaidīti var kļūt par secinājumu, ka šī gada Dziesmu svētki vispār nav izdevušies.
Par spīti koru un deju kopu mēģinājumiem līdz spēku izsīkumam, satiksmes sastrēgumiem, drūzmai un steigai, svētku dalībnieki un koncertu apmeklētāji ir saulaini un enerģijas pārpilni. «Cik fantastisks bija koncerts «Teiksma par latvieti» Mežaparkā! Mēs no sirds izdziedājāmies,» priecājas Skaistkalnes un Vecsaules pagasta apvienotā sieviešu kora «Skalve» dalībnieces.
Dažas dejotājas joko, ka svētku gājiena laikā esot iemācījušās augstpapēžu kurpēs staigāt pa tramvaja sliedēm. Apkārtējie šo faktu uztver ar smiekliem un asprātīgiem komentāriem. Velti gaidu, ka skarba kritika vērsīsies pret gājiena organizētājiem, jo sliedes un bruģis nudien nav labākais klājums, kur dziedātājiem un dejotājiem «izlocīt kājas».
Raugoties uz dalībniekiem, šķiet, ka svētkos gūto pozitīvo impulsu viņiem pietiks vēl ilgam laikam. Priecīgi un gaišu domu pilni viņi ir atgriezušies savās darbavietās un ģimenēs. Vai tas nav Dziesmu svētku lielākais ieguvums, kas varbūt ir svarīgāks par pareizi izdziedātām notīm un precīzi izpildītiem deju rakstiem?
