Dalībnieki un skatītāji arvien vēl kavējas nesenajos Dziesmu svētkos, izsakot visai pretrunīgus vērtējumus.
Dalībnieki un skatītāji arvien vēl kavējas nesenajos Dziesmu svētkos, izsakot visai pretrunīgus vērtējumus. Valsts pārvaldītājiem jau citas rūpes, un kultūra vairs nav prioritāte.
Pagājušās nedēļas beigās «Jaunais laiks» nāca klajā ar negaidītu pavērsienu administratīvi teritoriālā reformā. Būšot nevis 102 novadi, kā plānots, bet 33 – tagadējo rajonu un lielāko pilsētu robežās. Sabiedrības izbrīns un pat sašutums laikam licis apdomāties. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram uzdots divu nedēļu laikā izvērtēt, kurš modelis ir ekonomiski derīgāks. Tātad nauda reformai astoņus gadus velti tērēta, ja ekonomiska pamatojuma ne vienam, ne otram modelim nav.
Parādījies vēl kāds jaunums – veselības apdrošināšanas iemaksa līdz pieciem procentiem no strādājošo algas, attiecīgi samazinot ienākuma nodokli. Mediķu aprindās vērojams apjukums, potenciālajos pacientos arī. Kur paliks nauda – trāpīs desmitniekā vai garām?
Pedagogus tramīgus darījis Izglītības un zinātnes ministrijas nodoms šķirt ētiku no civilzinībām un turpmāk pirmajās trīs klasēs ieviest ētikas vai kristīgo mācību – pēc izvēles. Tiekot izjaukta iestrādātā programma un kur tad vēl Sorosa dāsni dotā nauda! Atļaušos ieskatīties pagātnē, kad nebija Sorosa, bet pamatskolā bija ticības mācība, vidusskolā – loģika, kas radināja audzēkņus domāt. Civilzinības, manuprāt, būtu pakārtojamas ētikai un kristīgai mācībai, nevis otrādi.
Pagājušās nedēļas «Malkā» aizsākto dialogu ar anonīmo Kļaviņas kundzi autorei adresētajā vēstulē turpina M. Kazanceva. Arī viņa liek manīt, ka Latvijā sēru dienu ir par daudz, un citē «cienījamu un respektējamu cilvēku» Jāni Peteru, kura viedokli par «mūžīgajām sērām» un varoņu tēmas trūkumu žurnālā «Kas notiek?» respektē M. Kazanceva. Tas pats Jānis Peters 1988. gada 25. martā aicināja padomju represijās cietušos pie Mātes Latvijas Brāļu kapos un skumju ceļu mina pats pirmais kopā ar Māru Zālīti un citiem rakstniekiem. Pirms 15 gadiem tā bija varonība. Karogi sēru noformējumā ir atgādinājums par pusgadsimtu noklusēto, bet daudziem mūsu valstī tieši tas visvairāk nepatīk. Katram savs Peters.
Domas dalās, vai Valsts prezidentes cienīgs bija aizrādījums par tautas tērpiem nepiemērotām dalībnieču kurpēm Dziesmu svētku gājienā. Vairākas dienas iepriekš mediķi un pieredzējuši svētku dalībnieki aicināja gājienā doties ar ērtiem apaviem, lai garajā ceļā nerastos noberzumi un citas traumas… Savukārt aizrādījumu no skatītājiem saņēma Freiberga kungs, ka, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, viņš nav noņēmis galvassegu, kā to darījuši citi tautu dēli. Viens skatupunkts, dažādi redzējumi.
Kamēr strīdos tika meklēta patiesība, Viesturdārzā no Dziesmu svētku simtgadei veltītās piemiņas zīmes bija nozagts bronzas ozollapu vainags. Tas jau sagriezts atrasts kādā krāsaino metālu uzpirkšanas punktā. Katram sava Latvija…
