Uzreiz jāatgādina, ka Eiropas Savienības valstīs nepilsoņa statusa nav, tāds tas ir tikai Latvijā.
Uzreiz jāatgādina, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs nepilsoņa statusa nav, tāds tas ir tikai Latvijā.
Tie, kas nav pilsoņi, Eiropas Savienībā ir ārvalstnieki, un tie, kuri dzīvo ilgāk par sešiem mēnešiem attiecīgajā teritorijā – pastāvīgie iedzīvotāji. Tie, kuri, dzīvodami ES, ir atteikušies no savas valsts pilsonības un nav ieguvuši ES valsts pilsonību, ir bezvalstnieki. Tāpēc tālāk vārds «nepilsoņi» lietots pēdiņās, ar to apzīmējot pastāvīgos iedzīvotājus, kas nav attiecīgās ES valsts pilsoņi. Eiropas Savienībā ir pieci procenti «nepilsoņu» no kopējā iedzīvotāju skaita.
Naturalizācija arī ES
Arī Eiropas Savienībā notiek iebraucēju pakāpeniska naturalizācija un viesstrādnieki un viņu ģimenes locekļi, nodzīvojuši attiecīgās dalībvalsts likumā noteikto gadu skaitu, var lūgt piešķirt pilsonību. Katrā valstī ir sava noteiktā pilsonības iegūšanas kārtība un prasības pretendentiem. Visās valstīs ir problēmas, kas saistītas ar pilsonības iegūšanu. Tomēr nevienā ES dalībvalstī, pat Luksemburgā, kur vairāk par trešdaļu dzīvo citu valstu pilsoņi, naturalizācijas problēma nav un nevar būt tik sociāli akūta, kā tas ir Latvijā.
ES statistikas biroja «Eurostat» pētījumā «Eiropas sociālā statistika. Migrācija» norādīti trīs galvenie iemesli, kas ietekmē iebraucēju pilsonības iegūšanu ES valstī. Pirmkārt, acīmredzamākais un noteicošais ir pilsonības iegūšanas vieglums attiecīgajā valstī. Otrkārt, dažādas iedzīvotāju grupas var būt dažādi motivētas iegūt pilsonību, norāda «Eurostat». Vācijas pilsonis, piemēram, citā ES valstī neko daudz negūtu no mītnes zemes pilsonības, turpretim Āfrikas vai Latīņamerikas valstu iedzīvotājam, iegūstot pilsonību, vairs nebūtu regulāri jāreģistrējas vietējā pašvaldībā. Trešais faktors, kas ietekmē naturalizācijas procesu, ir to iedzīvotāju skaits, kas var pretendēt uz pilsoņa statusu.
Pilsonību ieguvušo skaits dubultojies
Itin visās dalībvalstīs ne-ES valstu iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecus procentus no kopējā iedzīvotāju skaita (izņemot Beļģiju – 6%). Īstenojot ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, citā ES dalībvalstī dzīvo arī ne vairāk par 5% no iedzīvotāju kopskaita (izņemot Luksemburgu, kurā ir 31% citu ES pilsoņu, Īriju un Beļģiju). Visvairāk kādas konkrētas ES dalībvalsts pilsoņu ir Vācijā – tur dzīvo vairāk nekā 600 tūkstoš itāliešu, otra lielākā nacionālā ES pilsoņu kopiena ir Francijā, kur apmetušies ap 550 tūkstoš portugāļu, trešie – 400 tūkstoš īru Lielbritānijā.
Pēc «Eurostat» datiem, kopš deviņdesmito gadu sākuma Eiropas Savienībā pilsonību ieguvušo skaits ir dubultojies – 200 tūkstoš eiropiešu ir saņēmuši pilsoņa pasi 1990. gadā, bet 1999. gadā – jau 475 tūkstoši. Līdz gadsimtu mijai Latvi- jā šī tendence pieauga visstraujāk – 2000. gadā Latvija sasniedza naturalizēšanās virsotni – 14900 «nepilsoņu», kas ir 15 reižu vairāk nekā 1995. gadā. Pat Vācijā, kura visbiežāk ir imigrantu mērķa valsts, turku un kurdu, un citu iebraucēju naturalizācija desmit gadu laikā pieauga septiņas reizes. No tās naturalizācijas tempu ziņā stipri atpaliek pārējās imigrantu valstis – Nīderlande, Francija, Zviedrija un Beļģija.
Latvijā tūkstošiem vēl ir PSRS pases
Eiropas Savienībā vērojama arī pretēja tendence – imigrācijas dienestu mērķtiecīga darba un stingru imigrācijas likumu realizēšanas gaitā Lielbritānijai desmit gadu laikā ir izdevies samazināt iebraucēju skaitu un attiecīgi arī citzemju iedzīvotāju pilsonības iegūšanas tempus.
Pretstatā pieauguma tendencei ES valstīs mūsu «nepilsoņu» naturalizācija pēdējos trijos gados «sabremzējas». Naturalizācijas pārvalde šo naturalizācijas kritumu skaidro ar to, ka visi sociāli aktīvie Latvijas «nepilsoņi» jau ir saņēmuši «nepilsoņa» pases. Turklāt, pēc Naturalizācijas pārvaldes teritoriālo nodaļu ziņām, 15 tūkstoš Latvijas «nepilsoņu» vēl nav pat apmainījuši bijušās PSRS pases pret «nepilsoņu» pasēm!
Vēl joprojām Latvijā ir pusmiljons «nepilsoņu». 2003. gada 1. janvārī bija 504277 «nepilsoņi». Atskaitot tos 3108, kuri naturalizējušies līdz šī gada 31. maijam, un to tūkstoti, kas varētu būt ieguvuši pilsonību šovasar, varam secināt, ka pašlaik Latvijā ir tieši pusmiljons «nepilsoņu», kas ir 22% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Pēc ES Tieslietu un Iekšlietu Padomes direktīvas projekta «Par trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji» (apspriests 5. jūnijā), Latvijas «nepilsoņiem» varētu tikt piemērots ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Šī direktīva pēc tās pieņemšanas (tuvākajā laikā) un spēkā stāšanās (pēc diviem gadiem), un pēc Latvijas pieprasītā septiņu gadu pārejas perioda var samazināt «nepilsoņu» vēlmi naturalizēties, jo tā «nepilsoņiem» piedāvā gandrīz tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.
