Bauskas un Dobeles rajona lauku sieviešu klubi šajā vasarā rīkoja izbraukumu uz Latgali.
Bauskas un Dobeles rajona lauku sieviešu klubi šajā vasarā rīkoja izbraukumu uz Latgali. Tas bija pirmais divu kaimiņu organizēts pieredzes lūkojums.
Viens no Latvijas Lauku sieviešu apvienības galvenajiem uzdevumiem ir izzināt un mācīties, saka Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. Latvijas attīstības aģentūra šim nolūkam iedala arī naudiņu. diviem rajoniem to kopā liekot, izdodas vērienīgāks pasākums.
Baušķenieces labprāt izmanto katru izdevību doties ārpus sava rajona. Šoreiz braucēju bija pat vairāk, nekā lielais buss spēja uzņemt. Dažas mūspuses sievietes pirmo reizi piedalījās šādā izbraukumā. Līga atzinās: «Es patiešām jutos laimīga. Reti gadās sastapties ar svešākiem ļaudīm, gandrīz Vecumniekos vien apgrozos. Ģimene, māja, darbs – tāds ir ierastais ritms. Sarunās uzzināju, cik daudz spēj sievietes. Latgalē redzētais apliecināja, ka daiļais dzimums ir darbīgs.»
Interesē partnerības projekti
Zemgalietes, protams, vēlējās uzzināt, ko tālajā novadā dara citādāk nekā Latvijas divos centrālajos rajonos. Viešņām bija interesanti uzzināt par Rēzeknes rajonā īstenoto Lauku partnerības projektu «Personības pašapziņa». Nav jau noslēpums, ka Latgales rajonos ekonomiskā situācija ir sarežģītāka nekā mūspusē. Tādēļ ir ļoti svarīgi mazināt sociālo spriedzi un nabadzību laukos, vēstīja Sakstagala pagasta padomes sociālā darbiniece Anita Matisāne. Finansiāls atbalsts tika saņemts no Īru kopienas fonda, un Rēzeknes rajona 100 iedzīvotājiem bija iespējams piedalīties lekcijās un praktiskās nodarbībās. Interesanti, ka šajā projektā iesaistījās tikai sievietes. Bija vien atkal jāsecina – viņas tomēr ir sabiedrības aktīvākā grupa. Partnerība, kā zināms, ir ļoti svarīgs aspekts, domājot par Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu izmantošanu nākotnē, ko būs iespējams lietot, iesaistoties programmā «LEADER».
Apmeklējot Stoļerovas pagastu, zemgalietes vēroja, kā tikko īstenots aktīvo sieviešu projekts. Daudzdzīvokļu mājas trīsistabu miteklī iekārtota veļas mazgātava, lai pakalpojumus varētu izmantot pensionāri un invalīdi. Šajās telpās arī iespējams satikties un iesaistīties citās nodarbībās.
Gaida tūristus
Dobelniece Biruta regulāri nodarbojas ar ekskursiju vadīšanu, viņa atzinīgi vērtēja Rēzeknes rajonā vērotās tūrisma aktivitātes. Daudzos pagastos, protams, arī tādās pilsētiņās kā Viļāni un Varakļāni, izveidoti tūrisma informācijas punkti. Šī ir joma, kurā iespējams darboties un gūt līdzekļus, jo tradicionālā lauksaimniecība Latgalē ir nesalīdzināmi vārgāka nekā Zemgales rajonos.
Lubānas ezera krastā saimnieko Nagļu pagasta iedzīvotāji Anna un Jānis Macāni. «Zvejnieku» mājas viņi piemēro viesu uzņemšanai, veidojot laukiem raksturīgu vidi un izmantojot vietējos materiālus, arī Lubānas ezerā augošās niedres. Saimnieks Jānis sacīja, ka aizvien vairāk pilsētnieku meklē klusas vietiņas, lai baudītu dabas jaukumu, makšķerētu un medītu. Uz Lubānu brauc ģimenes ne vien no Rīgas, bet pat no Ventspils.
Anna Macāne vada Nagļu pagasta tūrisma informācijas centru. Tūrisma takas te ved uz seno Īdeņas pilskalnu, uz Tīrumnieku purvu un putnu novērošanas torņiem.
Piesaista kontrasti
Rēzeknes rajona Rikavas pagasta zemnieku saimniecībā «Pīlādži» rasts netradicionāls risinājums kādreizējā cūkkopības lielkompleksa izmantošanā. Skaidrīte un Vitālijs Dakuļi šeit pamazām sakārto neizmantotās celtnes un ir atraduši labu vietu bišu dravai. Ārzemju viesi šurp brauc, lai skatītu kontrastus. Tā sacīja Viļānu tūrisma informācijas punkta vadītāja Anna Adijāne.
Ne jau svešzemju tūristi vien jūtas pārsteigti par ainavu. Līdzās bijušajām lopu novietnēm atrodas koši krāsotas bišu mājiņas, starp divām ēkām ganās kaziņas. Īpaša telpa ierīkota viesu uzņemšanai. Tā ir dzīvīgā puse, bet līdzās – arī sapostītais un pamestais. Vien jāapbrīno saimnieki, kuros dzirkstī optimisms un vēlēšanās strādāt. Uzņēmīgie bitenieki divus gadus saimnieko bijušajā kompleksā. Viņu nākotnes plāns ir pārvērst šo vietu un paplašināt dravu līdz 250 saimēm.
Tāls bija ceļš līdz Krāslavas rajona Robežnieku pagasta «Akatiem», kur Viesturs Gabrusāns kopj strausus un citus eksotiskus putnus. Pavisam maz romantikas ir strausu audzēšanā, jo šie lielie putni, kļūstot vecāki, paliek agresīvi. Ir daudz rūpju, nodrošinot tiem piemērotus apstākļus ziemas mēnešos. Ar latgaliešiem raksturīgu ironiju, Viesturs sacīja: «Nedomāju gan, ka strausi ir tik stipri, spēriens viņiem tāds kā zirgiem.»
