Šonedēļ «Bauskas Dzīve» devās izbraukumā pa tūrisma maršrutu «Iepazīsti Iecavu un tās apkārtni!». Maršruts ir iekļauts akcijā «Iepazīsti Bausku un tās apkārtni!», kas turpināsies līdz šī gada 19. oktobrim.
Šonedēļ «Bauskas Dzīve» devās izbraukumā pa tūrisma maršrutu «Iepazīsti Iecavu un tās apkārtni!». Maršruts ir iekļauts akcijā «Iepazīsti Bausku un tās apkārtni!», kas turpināsies līdz šī gada 19. oktobrim.
Grūti ārstējama kaite
Iecavnieku izpratni par tūrisma pakalpojumiem raksturo divas gluži pretējas pieejas. Maršrutā ir iekļauti objekti, kas pretendē uz Eiropas standartiem, taču atrodas arī vietas, kurās tūrists negribētu pat kāju spert, kur nu vēl izdot naudu. Tomēr pozitīvu paraugu Iecavas pagastā ir vairāk.
Diemžēl ir kāda «hroniska kaite», kas, ar dažiem izņēmumiem, pārņēmusi visu mūsu rajonu. Nekur nav uzstādītas norādes uz tūrisma objektiem, par cita satura informāciju pat nerunājot. Tūristi var kaut vai visu dienu riņķot pa Zālītes mežiem, lai atrastu peintbola bāzi. Gluži tāpat ir ar zirgaudzētavas «Ailas» meklējumiem. Labumu no šāda tūrisma var gūt vienīgi degvielas uzpildes stacijas, jo benzīns tiek tērēts uz nebēdu.
Ekstrēmi piedāvājumi Zālītē
Ja žurnālistu ikdienu neveidotu sistemātiski izbraukumi pa rajonu, «Bauskas Dzīve» peintbola bāzi Zālītē nemūžam nebūtu atradusi. Trūkst ne vien norādes uz šo vietu, bet vispār nav zināms, uz kurieni ved šaurais meža ceļš. Apkārtne ir gandrīz neapdzīvota, tāpēc zūd izredzes sastapt vismaz kādu gājēju. Maršruta aprakstā peintbola cienītāji var izlasīt šādu tekstu: «Bijušajā padomju armijas kara bāzē «Klāvos» varat piedalīties komandas spēlē bez vecuma ierobežojuma. Spēle notiek speciāli iekārtotā laukumā ar šķēršļiem vai mežā. Pieejama grilēšanas vieta, iespējama cīņas norises fotografēšana un filmēšana.»
Tālāk norādītas pakalpojumu cenas, ko nevarētu uzskatīt par pieticīgām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka «speciāli iekārtotais laukums» ir nesalīdzināmi briesmīgāks par jebkuru atkritumu izgāztuvi. No plastmasas plēvēm un veciem dēļiem ir uzslietas šādas tādas «pariktes», bet teritorijas lielāko daļu aizņem mūra grausti sabrukšanas dažādās stadijās. Ar nezālēm aizaugusī teritorija mudž no pudeļu un burku lauskām, lupatām, plastmasas taras.
Nav grūti uzminēt, ka norādījums «bez vecuma ierobežojumiem» tiek adresēts bērnu un pusaudžu auditorijai. Kā var uzdrīkstēties nākt klajā ar šādu piedāvājumu, nedomājot par spēlētāju drošību? Tad jau ūdens un tualešu trūkums tūrisma objektā tāds nieks vien ir.
Vēstījumu raksta uz durvīm
Ceļotājus neviens negaida arī Grienvaldes ūdensdzirnavās, kas ir 19. gadsimta tehnikas piemineklis. Dzirnavas, tāpat kā peintbola bāze, ir privātīpašums. Nekādu norāžu pie objekta nav, toties uz aizslēgtajām durvīm ar krītu ir rakstīts vēstījums: «Tut bilo mnogo ļudjei: Katja, Saša i Dima.» (Šeit bija daudz ļaužu: Katja, Saša un Dima.) Var palūkoties uz slūžām, krūmiem upītes pretējā krastā un doties tālāk, jo tūristus šeit neviens negaida.
Gluži citāda attieksme pret ceļotājiem ir Iecavas baznīcas saimniekiem. Jebkurā laikā pa kontakttālruni var sazināties ar luterāņu draudzes vecāko Rasmu Kreicbergu, kura vasarā organizē dežūras, lai tūristi varētu uzkāpt baznīcas tornī, saņemt informāciju par dievnama un kapsētas vēsturi. Draudzes locekles, pensionāres, erudīcijā nereti pārspēj profesionālus gidus.
Patīkams piespiedu darbs
Asociācijas «Lauku ceļotājs» katalogā jau pirms vairākiem gadiem tika iekļauta Jāņa un Dzintras Pastaru zemnieku saimniecība «Bērziņi». Jānis domā tā: «Tūrisms ir patīkams piespiedu variants sakārtot lauku sētu. Tas ir audzinošs faktors arī mūsu pieciem bērniem.»
Pastaru saimniecībā bieži apmetas ārzemju tūristi, kuri garāmbraucot pāris dienu pavada Bauskas rajonā. Dzintra ir pārliecināta, ka iespaids par vienu objektu nereti ir noteicošais priekšstata veidošanā par visu valsti. «Ārzemnieki ir pārsātināti ar tradicionāliem tūrisma objektiem. Tie visā pasaulē ir standartizēti, taču ceļotāji vēlas baudīt īstu, neizskaistinātu dzīvi,» norāda Dzintra. Mūsu rajons nevar sacensties ar Cēsu apkaimi, kur spilgti izpaužas dabas daudzveidība, bet arī vienmuļā Zemgales ainava var būt skaista. «Ja visas lauku sētas un tīrumi maģistrāles «Via Baltica» malās būtu glīti sakopti, ceļotājiem rastos vilinājums mūspusē piestāt biežāk,» pieļauj Jānis Pastars.
