Latvijai jau ilgstoši pieder «melnais Eiropas rekords» ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaita ziņā, rēķinot uz desmit tūkstoš iedzīvotājiem.
Latvijai jau ilgstoši pieder «melnais Eiropas rekords» ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaita ziņā, rēķinot uz desmit tūkstoš iedzīvotājiem.
2002. gada rezultāti liecina, ka pagājušos desmit gados Latvijā noticis visvairāk traģisku ugunsnelaimju. Šajā laikā ugunsgrēkos dzīvību zaudēju- ši 2283 cilvēki, tostarp 132 bērni vecumā līdz 16 gadiem.
Smēķēšana gultā – nelaimes cēlonis
Skumjā statistika vedina domāt, ka esam ārkārtīgi nevērīga, neuzmanīga un pašpārliecināta tauta. Varbūt vaina slēpjas citur? Ir jāpārlūko ēku celtniecībā izmantoto materiālu ugunsizturība un īpašības ugunsnelaimes laikā. To svarīgi zināt, ja ēkā izceļas ugunsgrēks, īpaši tad, ja iemītniekus tas pārsteidzis pēkšņi un pilnīgi nesagatavotus, piemēram, naktī. Ja nespējam novērst degšanu, kā mazināt upurus un zaudējumus?
Statistika liecina, ka lielākoties vērojami tā saucamie sadzīves ugunsgrēki. Pērn Latvijā visvairāk dzīvību paņēma ugunsgrēki, kas izcēlās neuzmanīgas smēķēšanas dēļ – tajos gāja bojā 161 cilvēks. Otrajā vietā upuru skaita ziņā ir ugunsgrēki, kas izcēlušies no nevērīgas rīcības ar atklātu uguni, piemēram, bezrūpīgi rīkojoties ar svecēm, sērkociņiem. Svarīgi ir ātri reaģēt
Liela nozīme cilvēka dzīvības glābšanā ir darbībām pirmajās ugunsgrēka minūtēs, kad liesmas vēl nav pārņēmušas lielu platību un izkļūšana no nelaimes vietas ir samērā viegla. Diemžēl šādos ugunsgrēkos bieži vien lielākās briesmas dzīvībai rada nevis liesmas, bet gan smacējoši dūmi, kas izdalās degšanas vietā. Dūmos noslāpuši 72 procenti bojā gājušo, bet apdegumu dēļ dzīvību zaudējuši 19,5 procenti.
Sākumā dūmi ir grūti pamanāmi, tie telpā izplatās, pirms degšana sākas ar atklātu liesmu. Turklāt miegā cilvēka dzirde un oža kļūst vājāka. Tādēļ gan degošā dzīvokļa iemītnieki, gan kaimiņi briesmas var laikus nepamanīt.
Liela nozīme ir ēkas būvniecībā izmantotiem celtniecības un siltināšanas materiāliem. Svarīgi, kā augstā temperatūrā «uzvedas» mājoklī esošās mēbeles un sadzīves priekšmeti. Piemēram, plastmasa un porolons mīkstajās mēbelēs deg un izdala nāvējošas gāzes.
Universāla materiāla nav
Atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem visi celtniecības materiāli, tostarp siltināšanas materiāli, tiek iedalīti nedegošos, grūti degošos un degošos. Universāla materiāla, kas pilnībā aizsargātu telpas no liesmu tālākas izplatīšanās, nav. Taču daudz vairāk dzīvību varētu glābt telpu siltināšana ar materiāliem, kas pietiekami ilgu laiku aiztur uguns izplatīšanos un tiešā liesmu ietekmē neizdala kaitīgas vielas. Konstrukcijām uguns uzbrukums jāiztur pietiekami ilgu laiku, lai iemītnieki paspētu izglābties un glābēji varētu iekļūt pie cietušajiem. Kā labs siltināšanas materiāls ieteicama minerālvate, vispiemērotākā ir akmensvate, tā liesmu klātbūtnē neizdala kaitīgus un smacējošus ķīmiskos savienojumus un neļauj ugunij izplatīties tālāk. Cilvēki dūmos vispirms zaudē orientāciju telpā, viņi nespēj atrast izeju, saindējas ar kaitīgām vielām, zaudē samaņu un iet bojā.
Stingrākas prasības
Apdrošinātāji un nekustamo īpašumu vērtētāji arvien rūpīgāk raugās uz telpu siltināšanā izmantotiem materiāliem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gan neiebilst, ja noliktavās un telpās, kur cilvēki tieši neuzturas, siltināšanā izmanto arī Latvijā sertificētus degošus materiālus. Citādi ir publiskām ēkām: bērnudārziem, skolām, slimnīcām, viesnīcām, kinoteātriem, lielveikaliem, izklaides vietām u. tml. Tur nedegošu materiālu izmantošana ir obligāta.
Par personiskās mājas siltināšanu un izmantojamiem materiāliem lēmums jāpieņem mājas saimniekam. Latvijā pagaidām nav normatīvu, kas to reglamentētu. Taču tas nenozīmē, ka tādi nebūs perspektīvā. Jau tagad notiek vietējo normu pielāgošana Eiropas standartiem. Nākotnē no lētākiem un ugunsnedrošākiem materiāliem būvēto māju vērtība var izrādīties krietni zemāka nekā ugunsdrošāku ēku cena.
