Patiesība ir kaut kur pa vidu, atzina raidījuma «Bez tabu laiks» korespondente 24. jūlija sižetā par namīpašnieka un īrnieka attiecībām Bauskā.
Patiesība ir kaut kur pa vidu, atzina raidījuma «Bez tabu laiks» korespondente 24. jūlija sižetā par namīpašnieka un īrnieka attiecībām Bauskā. Man gribas piebilst, ka jebkurā konfliktā beigu beigās atklājas arī racionāls grauds, kas ir pamatots un spēcīgāks par abu pušu emocijām. Pēc saimnieka pavēles zēni akmeņu kaudzi sakrāva tā, lai īrniece nevarētu iekļūt mājā. Pats saimnieks raidījumā atzina, ka tā darīts tālab, lai īrnieki nenovietotu auto pie pašām namdurvīm. Īrniece ir izmisumā. Vai tā drīkst izturēties pret cilvēkiem? Un šis neesot pirmais mājiens, ar kuru viņš norādot, ka būtu labāk, ja īrnieki aizvāktos.
Vai tik vienkārši var izlikt cilvēkus uz ielas? Kāpēc saimnieks vēlas, lai īrnieki – kārtīgi, strādīgi, draudzīgi cilvēki – atbrīvo telpas? Taču ir kāda nianse, un tā, manuprāt, atklāj konflikta patieso iemeslu – īrniece atsakās maksāt augstāku īres maksu. Vai saimnieks to var pieprasīt? Uz līdzīgu jautājumu «Bauskas Dzīves» lasītājiem jau reiz atbildēja Sandra Kazāka, Bauskas pilsētas Domes speciāliste iedzīvotāju un dzīvokļu jautājumos: «Grozījumi likumā «Par dzīvojamo telpu īri» paredz, ka īpašnieks ir tiesīgs paaugstināt īres maksu, rakstveidā brīdinot dzīvokļa īrniekus trīs mēnešus iepriekš. Pārejas noteikumos norādīts: ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, tad līdz 2004. gada 31. decembrim par vienu kvadrātmetru maksa nedrīkst būt augstāka 2003. gadā par 0,36 latiem un 2004. gadā par 0,48 latiem. Sīkāku skaidrojumu var saņemt, piezvanot pa tālruni 3922350.»
Īrniece pati var aprēķināt kvadrātmetrus un noskaidrot, vai saimnieka prasītā summa ir adekvāta. Turklāt, ja nav juridiska dokumenta uz konkrētu dzīvojamo platību, kurā skaidri norādīts, kādas ir abu pušu saistības un pienākumi, atliek sadzīvot tā, lai vilks ir paēdis un kaza dzīva. Īrnieks rūpējas par atvēlētās telpas kārtību, taču saimniekam jāuztur visa ēka, kas arī prasa līdzekļus. Es nenostājos neviena pusē, taču zinu gadījumus, kad «nabaga apspiestie īrnieki» rīkojas ar saimnieka īpašumu, kā vēlas.
Dažreiz īrnieki ar starpnieka palīdzību atrod cilvēku, kas vēlas mitināties dzīvoklī. Tad faktiskajam īrniekam nākas maksāt arī starpniekam. Bieži saimnieks, kurš ir pārliecināts, ka pazīst dzīvokļa īrnieku, vienā jaukā dienā atklāj, ka faktiskais īrnieks ir pilnīgi svešs. Ja vien cilvēks norēķinātos regulāri, iznomātājs par savādo īrnieku nemaz nezinātu. Sākot piedzīt naudu, nejauši atklājas arī patiesība. Izīrētājs pārāk bieži paļaujas uz godaprātu – laikam gan novecojušu jēdzienu, nevis juridisku vienošanos.