Viens telefona zvans reizēm liek iejusties tādā lomā, kāda nav pat sapņos rādījusies. Bet neko darīt – jāmēģina paveikt līdz šim neiespēto.
Viens telefona zvans reizēm liek iejusties tādā lomā, kāda nav pat sapņos rādījusies. Bet neko darīt – jāmēģina paveikt līdz šim neiespēto.
Tātad – visu pēc kārtas. Kādas pašvaldības iestādes darbiniece, rāmi vadīdama darbdienas nogali, pacēla telefona klausuli, domādama, – kas gan tagad varētu viņu meklēt? Pavisam drīz viņa sāka ausīties par negaidītu piedāvājumu. Zvanīja pazīstama kundze, kura aicināja Ilutu piedalīties ziedu pušķu veidošanā. Agrāk viņa ar baudu bija plūkusi puķes pļavās un priecājusies par to vienkāršību un košumu, bija lasījusi arī jāņuzāles, jo krustdēls allažiņ aicināja Līgo vakaru pavadīt savā ģimenē. Taču šoreiz Iluta jutās pārsteigta, jo ne reizi nebija piedalījusies tādā nodarbē. Viņa mēģināja atrunāties, bilzdama, ka šaubās par iemaņām floristikā. Laipnā kundze drošināja, jo vēl taču arī citu iestāžu darbinieces veidošot svētku pārsteigumus no ziediem.
Būdama ļoti izpildīga, Iluta nespēja atteikt, jo saprata, ka no viņas darbavietas kādai pārstāvei ir jābūt. Ja godīgi, tad bažas tomēr bija vairākas dienas. Tuvojoties noteiktajam datumam, «jaunizceptā» floriste, spēja sevi mierināt. Ja ne citādi, tad lūkos, ko dara pārējās, un gan jau kaut kas izdosies… Lielā ziedu kārtošanas diena bija klāt, un Iluta, cenzdamās nenokavēt, jau laikus devās pretī nezināmajam. Dažam tas varbūt šķistu sīkums, bet viņas apņēmība jau sāka kust iepretī nedrošībai. Atkāpties? Tāda rīcība nav Ilutas dabā, lai vai kas, – jāmēģina. Cik reižu atskārsts, ka mēģināts tomēr nav zaudēts.
Vērdama zināmās iestādes durvis, viņa nedaudz samulsa, jo redzēja, ka sāk pulcēties īstas ziedu audzētājas un pazinējas. Par Ilutu neviena īpašu pārsteigumu neizrādīja, sak – kāpēc lai cienījamas iestādes respektabla darbiniece neprastu veidot arī augu kompozīcijas? Dažādu puķu un zaļumu izvēle bija gana bagātīga. Iluta, kā iepriekš nodomājusi, nesteidzās, bet vēroja, ko darīs pārējās. To gan viņa apzinājās – jāveido vienkāršs ziedu kārtojums, jo nekādas īpašās prasības netika izvirzītas.
Visas dāmas bija iegrimušas patīkamajā nodarbē, kad pēkšņi atskanēja jautājums: «Bet kur kavējas Iluta no iestādes x?» Neviens to nezināja. Rīkotāja sacīja, ka viņa esot visām zvanījusi un neviena nav atteikusi. Neprofesionālā ziedu kārtotāja Iluta pēkšņi atjēdzās, ka noticis pārpratums. Gribēdama noskaidrot situāciju, viņa sāka runāt ar aicinātāju. Jā, Iluta tiešām esot uzrunāta un meklēta. No kuras iestādes? Protams, no tās, kurā strādā pilsētā labi zināma floriste… Neviens jau neprata izskaidrot, kāds velniņš viņu dīdījis, kad vajadzīgā telefona numura vietā uzgriezts cits un atbildējusi arī Iluta. Ne jau tā īstā, bet cita, kura neatteica iejusties līdz šim nepiedzīvotā, bet tomēr patīkamā lomā. Smejoties visas priecājās, ka neprofesionāles pušķis nav smādējams un to var novietot līdzās visiem pārējiem, lai rotātu pilsētu rudens svētkos – pirmajā skolas dienā.
