Katram ceļojumam ir vismaz divas puses – informatīvā un emocionālā. Kaut arī Itālijas pilsētā Komo un pie Komo ezera pabūts tikai divas dienas – 19. un 20. jūlijā –, emocijas pārspēj visas citas sajūtas.
Katram ceļojumam ir vismaz divas puses – informatīvā un emocionālā. Kaut arī Itālijas pilsētā Komo un pie Komo ezera pabūts tikai divas dienas – 19. un 20. jūlijā –, emocijas pārspēj visas citas sajūtas.
Lombardijas provinces tūrisma reklāmas izdevumā vairākas lappuses veltītas abām iepriekš nosauktajām vietām. Ļoti trāpīgs ir teiciens, ka Komo apkārtni uzskata par piemērotu atpūtas vietu romantiķiem.
Atpūtas un sporta vieta
Ezera forma ir ļoti īpatnēja, tā atgādina divas bikšu staras ar augšdaļu. Komo pilsēta un tās jahtklubs atrodas vienas «staras», ja tā var sacīt, lejasgalā. Plašais līcis ir piemērots laivu un kuģīšu piestātnēm, kā arī jahtkluba atrašanās vietai. Tieši šajā Komo ezera daļā notiek ātrumlaivu Formula-2000 pasaules čempionāta viena posma sacensības. Trase ir labi pārskatāma, un sacīkšu galvenajā dienā daudz interesentu vēro, kā, līkumus veikdamas un baltas šļakatas saceldamas, distancē traucas vairāku valstu sportistu vadītās laivas, tostarp arī Latvijas pārstāvis Uvis Slakteris. Tie ir neaizmirstami brīži.
Pēc motoru rēkoņas pēkšņi iestājas klusums un sāk skanēt baznīcu zvani. Tāds neparasts kontrasts. Kamēr laivas sacenšas, līča otrā malā pārmaiņus piestāj lielāki un mazāki kuģi, lai pasažierus vizinātu pa ezeru, kura kalnainie krasti apbūvēti ar visdažādākajām celtnēm.
Kopš seniem laikiem bagāti ļaudis šeit izvēlējušies vietu villu būvei, kuru skaits pārsniedz pusotru tūkstoti. Vai katru rotā dārzs, kur vietas mazāk – dārziņš. Skulpturāli veidojumi pārstāv dažādus mākslas stilus. Interesentiem šeit būtu lieliskas mācībstundas mākslas vēsturē.
Zvani sabalsojas
Nakts stundas pavisam nedaudz veldzē karstuma pilno gaisu. Ko var vēlēties, ja termometra stabiņš rāda tikai dažus grādus zem plus 30. Dienā svelme sasniedz pat 40 grādu, un nav jābrīnās, ka ļaudis vairāk cenšas būt pie ūdens, meklē ēnu zem kupliem kokiem, starp kuriem pamanāmas arī palmas. Kāds Rīgas žurnālists neslēpj, ka svelmes dēļ viņš Komo jūtas kā komā…
Vēsums vēl rodams baznīcās. Ik pēc stundas skan zvani, kuru dobjais melodiskums saklausāms tālākā apkārtnē. Pie vienas šādas baznīcas ir Latvijas komandas apmešanās vieta. Pirmajā vakarā naktsmieram grūti ļauties, jo viesiem mazliet jāpierod, lai šīs skaņas uztvertu kā šūpļa dziesmu.
Katrai sakrālajai celtnei ir savs raksturs. Kaut arī rīta stunda, neliela dievnama durvis jau pavērtas. Neviena šeit nav, un viss apkārtējais liek nojaust par baznīcas ievērojamu vecumu. Noskaidrojas, ka ēka būvēta 1632. gadā. No uzkalniņa paveras ainava uz ieleju un pilsētiņu, visapkārt apskaidrots rāmums. Vēl tiešāk tāda izjūta pārņem Komo Domā, kas mēdz būt katra tūrista maršrutā. No gaiša materiāla celtā lielā baznīca, kuras garums ir 87 metri, izskatās neparasti viegla. Dievnama būve sākta 1396. gadā, un daudz itāliešu slavenu meistaru gadsimtiem ritot, šeit piepildījuši radošas ieceres. Ne mazāk pārsteidzošs ir iekšskats. Tradicionālos sakrālos gleznojumus papildina oriģināli gobelēni.
No Doma šauras ieliņas ved uz pilsētas veco daļu. Redzams, ka to cenšas rūpīgi saglabāt. Mežģīnēm līdzīgi metālkalumi, balkoniņi, logu vērtnes, daudz citu detaļu, kuru īpatnība ir apburoša.
Izvēlas kalnu dzelzceļu
Kā jau pasaulē pazīstamā kūrortā, Komo var novērot dažādu tautību ļaudis. Kāda vāciešu ģimene ieradusies ar bērniem un lielu suni. Cienījama vecuma itālietes, nekautrēdamās valkāt daudz greznu rotu, smaida, ieturot brokastis. Uz ielām sastopami vīrieši un sievietes no Āzijas, Āfrikas kontinenta. Pārsteidzoši, ka neviens nesteidzas, šī atšķirība, piemēram, salīdzinājumā ar Rīgu ir acīs krītoša.
Katrs dodas savās gaitās. Iet kājām, brauc ar velosipēdiem, motocikliem, automašīnām. Kalnainajās, līkumotajās un šaurajās ieliņās vajadzīga īpaša prasme vadīt spēkratus. Mani Rīgas kolēģi spriež, – lūk, kāpēc itāliešiem vajadzīgas tādas mazas mašīnītes. Kalnu serpentīnu veiksmīgi pieveic arī pa līdzenajiem ceļiem braukt pieradušie Atis un Uvis. Pēc brauciena ar mūsu autobusu lejup pa serpentīnu bija skaidrs, ka mani nekas nevarētu piespiest ņemt rokās mašīnas stūri un doties šādā braucienā. Izvēlētos tikai vienu iespēju – braukt ar funikuleru.
***
Fakti
Komo ezers un pilsēta atrodas Ziemeļitālijā, aptuveni 50 kilometru no Milānas. Pilsētā ir 86 tūkstoši iedzīvotāju.
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis veicinājis pilsētas saimniecisko, ekonomisko un kultūras attīstību.
Komo ir pasaulē pazīstama ar zīda ražošanu. 1990. gadā atklāts zīda muzejs, kurā iekārtota interesanta izstāde, kas ataino šī smalkā auduma tapšanas procesu.
P. S. «Bauskas Dzīves» redakcija saka paldies Latvijas Ūdensmotosporta federācijai par uzaicinājumu reģionālā izdevuma pārstāvei vērot pasaules čempionāta 4. posma ātrumlaivu Formula-2000 sacensības Komo ezerā Itālijā, kā arī par iespēju apjaust dienvidzemes pievilcību.
