Zvaigžņotas debesis, spilgtas un meistarīgas latviešu jauno kinodokumentālistu lentes uz liela ekrāna un domubiedru tuvums.
Zvaigžņotas debesis, spilgtas un meistarīgas latviešu jauno kinodokumentālistu lentes uz liela ekrāna un domubiedru tuvums. Pagājušajā nedēļā notikušais nakts kinoseanss Bauskā, Pilskalna estrādē, bija kā radīts pozitīvas enerģijas atjaunošanai.
Vides filmu studijas projekts «Filmas brīvā dabā» neapšaubāmi ir izdevies un sasniedzis izvirzītos mērķus – demonstrēt filmas ārpus profesionāļu šaura loka, apliecināt dokumentālo darbu sociālo un māksliniecisko vērtību, raisīt sabiedrības interesi. Tas viss Bauskā notika tveicīgajā jūlija naktī.
Pirms seansa mākslas studente baušķeniece Laura Ikerte filmu producentei Elvitai Rukai pasniedza glīti noformētu sainīti un sāka īsu dialogu. Vēlāk Laurai pajautāju, vai tā ir bijusi labu paziņu saruna. Jaunā māksliniece attrauca: «Nē taču! Man ļoti simpatizē Vides filmu studijas darbība. Esmu redzējusi visas jaunākās dokumentālās lentes. Tās vilina ar drosmīgām idejām, neparastiem domu rakursiem un ļoti sirsnīgi uzrunā katru skatītāju. Visu dienu gatavoju dāvaniņu. Dārzā tikko bija nopļauta zāle. No tās uzmeistaroju amizantu lācīti, jo man prātā ir palikusi Vides filmu studijas lentes epizode par Jukonas ekspedīciju. Tur kadrā ir redzams aizmidzis lācis. Simboliskā dāvaniņa vienkārši apliecināja manu attieksmi.»
Man šķiet, ka Laurai pievienotos lielākā daļa skatītāju, ja vien nekautrētos paust savas simpātijas vienkāršos vārdos: «Malači! Tas, ko jūs darāt, mums visiem ir ļoti vajadzīgs.» Latviešu dokumentālais kino ir dzīvs. Tas nenīkuļo, balstoties uz veciem lauriem, bet pārtop jaunā kvalitātē. Nezaudējot saturisko dziļumu, tiek panākta arī mākslinieciskas vērtības vēl augstāka pakāpe.
Ar prieku vēroju, cik aizrautīgi filmas skatījās vairāki pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Protams, pasaules kultūras vēsturē viņiem ir mazliet plašākas zināšanas nekā līdzaudžiem, kuri pastiprināti neapgūst mākslu. Bet ar to vien ir par maz. Pamatzināšanām ir nepieciešams «dzīvs» pielietojums – nemitīga iespaidu krāšana, savstarpēju sakarību meklēšana. Galu galā tā veidojas prasme atlasīt informāciju, spriest un analizēt. Manuprāt, Vides filmu studijas programma bija rosinoša arī jauniešu auditorijai. Filmā redzētais Tivas šamanis gan teica, ka labāk esot nedomāt. Ignorējot viņa norādījumu, pēc kinoseansa gribējās rīkoties pretēji, gūstot no tā patiesu prieku.
