Latvijā 1. oktobrī darbu sāks jauna institūcija – Valsts probācijas dienests.
Latvijā 1. oktobrī darbu sāks jauna institūcija – Valsts probācijas dienests (VPD). Jauninājumu vispirms ieviesīs sešos valsts rajonos: Saldū, Tukumā, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē un arī Bauskā. Centrs būs Valsts probācijas dienesta pārvalde Rīgā.
Valsts probācijas dienesta likuma projektā, kurš nodots vērtēšanai un akceptēšanai Saeimā, skaidrots: «Probācija – likumpārkāpēja uzraudzība un sociālās uzvedības korekcija ar mērķi novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu.» VPD sākumā tika plānots kā alternatīvo sodu koordinators un atbalsts bijušajiem ieslodzītajiem. Vairāku gadu laikā, strādājot ar šo dienesta koncepciju un likumprojektu, darba grupa, kurā aktīvi darbojās arī mūsu rajona tiesnese Marina Ribina, secināja, ka VPD izveide nav tikai kriminālsodu izpildes reformas turpinājums. Tas ir kas daudz vairāk.
Apzināta kaimiņu pieredze
Darba grupa Mag. iur. LU doktorantes Ilonas Kronbergas vadībā veikusi milzīgu darbu, pētot un analizējot daudzu valstu probācijas sistēmas. Īpaši pētīta Kanādas pieredze, kur šāda institūcija veiksmīgi darbojas jau 50 gadu. Apzināts arī Igaunijas kolēģu veikums, kur probācijas dienests izveidots pirms pieciem gadiem.
VPD darbības principi paredz, sadarbojoties ar policiju, prokuratūru, tiesām, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un sabiedrību, integrēt sabiedrībā likumpārkāpumu izdarījušas personas, veicot sociālās uzvedības korekciju un uzraudzību. Tādējādi izpaužas VPD galvenās funkcijas: «..Novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu; iesaistīt likumpārkāpējus, cietušos un sabiedrību noziedzības radīto negatīvo seku mazināšanā; veikt likumpārkāpēju uzraudzību sabiedrībā un veicināt viņu sociālo integrāciju; sniegt izvērtēšanas ziņojumu par likumpārkāpēju; organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu izpildi; koordinēt piespiedu darba uzraudzības dienestu darbību; sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām probācijas funkciju veikšanai; uzraudzīt lēmumu par sabiedrisko darbu izpildi bērniem; pārbaudes laikā veikt to personu uzraudzību, pret kurām izbeigta krimināllieta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.»
Ieviesīs piecos gados
Vairākās jomās galvenokārt projekta nepietiekama finansiālā nodrošinājuma dēļ VPD savu kompetenci neizvērsīs jau pašā sākumā. Piemēram, nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību paredzēts pārņemt pēc gada, 2004. gada 1. novembrī. VPD pakāpeniski tiks pilnveidots un pēc apmēram pieciem gadiem aptvers visu Latvijas teritoriju.
Mūsu rajons būs viens no tiem, kam nāksies «izturēt» jaunās institūcijas veidošanas pirmsākuma grūtības, saņemt pirmo kritiku, sabiedrības neizpratni, gūt pirmo pieredzi un, cerams, arī panākumus.
Skeptiķi vaicās, kam tas ir vajadzīgs? Citi uzskatīs, ka ar likumpārkāpējiem nav jāauklējas, viņi jāsoda, jāizolē no sabiedrības, lai netraucē pārējiem dzīvot. Nepiekrītu šim viedoklim. Neviens likumpārkāpējs par tādu nepiedzimst, viņš līdz tam nonāk dažādu sociālo apstākļu un sabiedrības «aukstās» attieksmes dēļ. Ne tikai jaunveidojamai institūcijai, bet visai sabiedrībai nāksies aktīvi pievērsties «noklīdušo avju» atgūšanai, pozitīvas motivācijas veidošanai viņos, lai «pakritušajiem» palīdzētu piecelties un atrast pamatu savas dzīves pārveidošanai, tādējādi novēršot atkārtotus likumpārkāpumus un uzlabojot kriminogēno situāciju ne tikai rajonā, bet valstī.
Probācija nav brīnumlīdzeklis, kas redzamu rezultātu dos jau rīt. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums visas sabiedrības drošībā.
