Šajā nedēļā Veselības ministrijas speciālistiem un ministrei Ingrīdai Circenei jāpabeidz grūts mājas uzdevums.
Šajā nedēļā Veselības ministrijas speciālistiem un ministrei Ingrīdai Circenei jāpabeidz grūts mājas uzdevums.
Tiek precizēti priekšlikumi, lai budžetā iepriekš paredzētos izdevumus veselības aprūpē samazinātu par 15 miljoniem.
Vairāk, nevis mazāk
Lai izvērtētu, ko tas varētu nozīmēt medicīnā strādājošajiem un pacientiem, svarīgā lēmuma pieņemšanā iesaistīti veselības aprūpes sistēmas profesionāļi. Rīt, 7. augustā, Veselības ministrija sasauc Valsts veselības konsultatīvās padomes sēdi, lai ar speciālistiem, pašvaldību un arodbiedrību pārstāvjiem konsultētos par iespējamiem taupības variantiem. 8. augustā priekšlikumi jāiesniedz Finanšu ministrijā.
Vai jāuzskata, ka Veselības ministrija, nozare kopumā un pacienti tiek aplaupīti? Finanšu ministrija norāda, ka tā nav taisnība. 2004. gada budžetā lielākais izdevumu pieaugums plānots tieši Veselības ministrijai. Tās budžets palielināšoties par 38,1 miljonu latu, kas gan ir par 14 miljoniem mazāk, nekā bija cerēts agrāk.
Saka «fui!» valdībai
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinie- ku arodbiedrības valde 1. augustā nolēma izteikt nosodījumu Ministru kabinetam par politisko bezatbildību. Pretēji iepriekš solītajam, veselības aprūpe nākamā gada budžetā tomēr nav viena no prioritātēm. 2003. gadā veselības aprūpes finansējums no IKP ir 3,3%, 2004. gadā būs 3,7%, nevis 7%, kā tika deklarēts pirms 8. Saeimas vēlēšanām.
«Sakām «fui!» valdībai, jo nekas no solītā nav paveikts,» tā Ruta Vīksna, mediķu arodbiedrības priekšsēdētāja. Viņa norādījusi, ka normatīvajos aktos nav ielikti mediķu darba samaksas palielinājuma pamatprincipi. Tas nozīmē, ka mediķi nevar būt droši par algas paaugstināšanu gadu gaitā, kā solīts. Tas palielina krīzi, jo jau pašlaik medicīnas iestādēs trūkst ap 1000 ārstu un 6000 medicīnas māsu. Divus mēnešus pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā valdība bīstami eksperimentē ar sociālo politiku, uzskata R. Vīksna.
Algu palielināšana turpināsies
Citādi pašreizējo situāciju veselības aprūpes finansējumā skaidro veselības ministre Ingrīda Circene. Protestētāji nav nopietni iedziļinājušies budžeta veidošanā. Iebildumus radot kļūdaina informācija, kas parādījusies plašsaziņas līdzekļos, uzskata ministre.
Intervijā Latvijas Radio 4. augusta rītā I. Circene skaidroja, ka finansējuma samazinājums neesot tik draudīgs, lai pārtrauktu pamatprogrammu realizēšanu. Viena no tām ir mediķu algu paaugstināšana, kas turpināsies.
Ministre atgādināja, ka viņa vairāk nekā 20 gadu strādājusi medicīnā, bet nekad medmāsas palīga, kā tagad sauc sanitāri, alga nav sasniegusi Ls 120 par vienu slodzi, kā tas paredzēts. Ņemot vērā pēdējos aprēķinus un saspringto 2004. gada budžeta projektu, pašlaik mediķiem algas neesot iespējams palielināt vairāk kā līdz Ls 190 latiem (kopā ar piemaksām, pirms nodokļu maksājumiem). Pašlaik mediķu vidējā darba samaksa ir Ls 151,73, informē Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Bundule.
Maksās tas, kurš ārstēsies
Tomēr Ingrīda Circene neslēpa, ka palielināsies to medicīnas pakalpojumu apjoms, kurus neapmaksā valsts, un tas skars pacientus. Viņiem būs vairāk jāmaksā, ārstējoties slimnīcā, veicot izmeklējumus, analīzes, apmeklējot speciālistus poliklīnikā.
Vai mūsu cilvēki būs spējīgi vairāk maksāt? To «Bauskas Dzīve» vaicāja vairākiem veselības aprūpē iesaistītiem speciālistiem.
Vecumniekos praktizējošs ģimenes ārsts Pēteris Igaunis uzskata, ka naudu var dabūt tikai tur, kur tā ir. Ja valsts samazinās apmaksāto pakalpojumu daļu medicīnā, par to būs jāmaksā pacientiem. Ja cilvēkiem nebūs naudas, viņi neārstēsies tik ilgi, kamēr ar ātro palīdzību tiks aizvesti uz slimnīcu. Lauku ārsti vispār ir neapskaužamā situācijā, saka Pēteris Igaunis. No Vecumniekiem līdz Bauskai 35 kilometri, līdz Rīgai – 30. Tur arī tuvākās slimnīcas un speciālisti. Par braukšanu jāmaksā, par ārstēšanos arī. Daudz darba šovasar, kā reti kad, saka P. Igaunis.
Kļūst par parādu piedzinēju
Kad degvielai cena tiek paaugstināta, visi novaidas, tomēr maksā un brauc. Bet to, ka par ārsta darbu un ārstēšanos ir jāmaksā, ka veselība ir jāsaudzē, to cilvēki nekādi nespēj pieņemt. Bauskas slimnīcas direktora vietniece finanšu jautājumos Sandra Drozdovska saka: «Līdzekļus mēs saņemam par darbu – savu daļu maksā pacients, sa- vu – par valsts finansētiem pakalpojumiem slimnīcām pārskaita slimokase. Daļu pacientu maksas palielinājums neuztrauks, bet pensionāri un trūcīgie, kuri vairāk slimo, būs izmisumā. Pašlaik jūtam agrāk vasarai neraksturīgu lietu – terapijas nodaļa ir pilna, ķirurģijas nodaļa pilna. Daudzi pacienti ārstē hronisko slimību saasinājumu un iepriekš ārstu nav meklējuši. Cenšoties panākt, lai tiktu samaksāts par tiem, kuri paši nespēj norēķināties par slimnīcā pavadīto laiku, administrācijas darbiniekiem jākļūst gandrīz vai par parādu piedzinējiem.»
Skeptiski noskaņots ir Bauskas slimnīcas direktors Uģis Zeltiņš: «Ministre runā par tādu virtuālo naudu, ko mēs neredzam, rokā nevaram paņemt, ar to slimnīca nevar samaksāt algas, norēķināties par medikamentiem, remontiem, siltumu, produktiem. Negribētos, lai arī algu pielikumu mediķiem izsludinātu bez reālu līdzekļu ieskaitīšanas ārstniecības iestādēm. Tā jau esam nonākuši pie tā, ka algām tērējam 75 procentus no sava budžeta.»
