«Eurobarometer» veiktais pētījums dod pamatu secinājumam, ka Eiropas Savienības kandidātvalstu iedzīvotāji savu identitāti ar Eiropu saista pat vairāk nekā dalībvalstu pilsoņi.
«Eurobarometer» veiktais pētījums dod pamatu secinājumam, ka Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu iedzīvotāji savu identitāti ar Eiropu saista pat vairāk nekā dalībvalstu pilsoņi.
Tomēr uzticība ES un skepticisms pret to gan «vecajās», gan jaunajās dalībvalstīs ir līdzīgi.
«Eurobarometer» pētnieki secinājuši, ka ES dalībvalstu iedzīvotāju attieksme pret ES ir krasi atšķirīga. Visvairāk ES atbalstītāju ir Luksemburgā (85%) un Nīderlandē (73%), bet vismazāk Zviedrijā (41%), Austrijā (34%) un Lielbritānijā (31%). Apgalvojumam «dalība ES būtu atzīstama» piekrituši 65% lietuviešu, 61% poļu un tikai 37% latviešu. Vēl lielāks eiroskepticisms ir tikai Igaunijā.
Pētījumā analizēts, cik apmierināti ar dzīvi ir katras kandidātvalsts iedzīvotāji. Skaidri saskatāma apmierinātības saistība ar iekšzemes kopprodukta līmeni. Latvijā tikai 51% aptaujāto atzinuši, ka ir apmierināti ar dzīvi. Mēs esam visneapmierinātākā nācija desmit kandidātvalstu vidū, bet Latvijā ir arī viszemākais IKP, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tas izraisa lielāku skepsi arī pret pievienošanos ES.
Spriežot pēc pašvērtējuma, desmit kandidātvalstu vidū Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk informēti par Eiropas Savienību. Aptaujas rezultāti rāda saistību starp informētību un uzticību ES.
35% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir sliktas zināšanas par ES, un tikai 5% sacījuši, ka tās ir labas. Latvieši, salīdzinot ar citiem, ir arī mazāk ieinteresēti par ziņām no ES. Tikpat maz cilvēku savas zināšanas kā labas vērtējuši tikai Igaunijā, Lietuvā tā atbildējuši 11% respondentu.
Cerību izraisa pētījuma atziņa – arvien vairāk cilvēku Latvijā uzskata, ka situācija uzlabojas. 32% iedzīvotāju domā, ka tuvāko piecu gadu laikā viņu labklājība uzlabosies, bet 16% – ka tā pasliktināsies.
