Starptautiskās regates «Cutty Sark Tall Ships’ Races 2003» dalībnieku kuģis no Meksikas «Cuauhtemoc» bija viens no pirmajiem, kas pietauvojās Rīgas pasažieru ostā sestdien, 9. augustā.
Starptautiskās regates «Cutty Sark Tall Ships’ Races 2003» dalībnieku kuģis no Meksikas «Cuauhtemoc» bija viens no pirmajiem, kas pietauvojās Rīgas pasažieru ostā sestdien, 9. augustā.
Līdz trešdienai, 13. augustam, Rīgā būs aplūkojami 90 krāšņi burinieki un jahtas no 18 pasaules valstīm. Interesenti var iepazīties ar tiem kuģiem, kuri atvērti publiskai apskatei. Trešdien no pulksten 10 līdz 13 Daugavas grīvā un Rīgas līcī notiks kuģu parāde. Šī ir unikāla iespēja vienuviet skatīt tik daudz un skaistas jūras tehnikas.
Regates vērienīgumu sestdien novērtēja arī svitenieks Ģirts Rencis, kurš rudenī studēs Jūras akadēmijas (JA) kuģu mehāniķu specializācijas 4. kursā.
Līdz augstskolas absolvēšanai Ģirtam palikuši divi gadi. No Bauskas rajona vēl JA māco- ties pieci studenti, stāstīja jaunietis.
Zupas šķīvī paliek piparu kārta
Ģirts izturējis studiju un arī attiecību lielāko pārbaudi. Astoņu mēnešu praksi uz norvēģu vidējas klases – 170 metru gara – ķīmiskā tankera, kas kuģojis pa visām ostām Indijas un Atlantijas okeānā. Kuģa vadībā bijuši virsnieki no Igaunijas, Sanktpēterburgas un Latvijas. Sākumā kapteinis bijis vācietis, bet vēlāk vadīšanu pārņēmis latvietis. Ierindas komandā bijuši filipīnieši. Tas noteicis arī ēdienkartē piedāvāto. Ēdieni bijuši asāki, nekā pierasts. Piemēram, izēdot zupas šķīvi, apakšā vienmēr palikusi piparu kārtiņa.
Pirmais mēnesis pagājis, iepazīstot visus uz kuģa. Tas arī esot bijis visgrūtāk – iejusties. Un vēl 40 līdz pat 45 grādu lielais karstums kuģa mašīntelpā, lai gan pa speciālām caurulēm ieplūda svaigs gaiss. Kad kuģis peldējis Sarkanajā jūrā, kajītē ar kondicionieri bijis jādzīvo 30 grādu karstumā. Zemgalietis pieradis, tomēr tādā svelmē neviens nav strādājis. «Matroži no klāja nāca mašīntelpā atsvaidzināties, jo pie mums bija vēsāks,» sacīja Ģirts.
Dzeramo ūdeni ražo uz kuģa
Par dzeramo ūdeni kuģojot tapis jūras ūdens. To no sāls un nevajadzīgām vielām ar ultravioleto starojumu attīrījusi speciāla ūdeni ražojoša mašīna. Uz kuģa alkohols netiekot lietots. Komanda neesot tik liela, lai kādu varētu nomainīt.
Sākumā Ģirtam uz kuģa bija jātiek galā ar «melnajiem» darbiem – visu veidu tīrīšanu un apkopšanu. Vēlāk sekoja specializācijas darbi, piemēram, degvielas separatoru apkope.
Otrajā kuģošanas mēnesī šķērsojot Indijas okeānu, piedzīvota pirmā vētra. Tā ilgusi 15 dienu, bet jauno jūrnieku neesot īpaši satraukusi.
Apbur Singapūra un Brazīlija
Pēc praksē redzētā Ģirts vēl reizi gribētu būt Singapūrā un Brazīlijā. Singapūras saliņa, kuru stundas laikā varot pārbraukt, apbūrusi ar savu sakārtotību un augsto attīstības līmeni. Brazīlija savukārt pārsteigusi ar neparastiem cilvēkiem, milzīgiem iepirkšanās centriem, eksotisku dabu un skaistām pludmalēm. «Brazīlieši runā tikai portugāļu valodā. Tāpēc nācās sazināties ar zīmju palīdzību,» smaidot sacīja Ģirts.
Krastā gaida meitene
Sākumā Ģirts sarakstījies ar mājiniekiem. Vēstules nākušas mēnesi. Tāpēc vēlāk zvanījis pa telefonu un izmantojis epastu. Mūsdienās neatkarīgi no kuģa atrašanās vietas esot nodrošināta sazināšanās arī ar satelīttelefona palīdzību. Ģirta draudzene – pilsrundāliete Kristīne Krūmiņa – arī studē Rīgā, Kultūras koledžā kultūras menedžera un režisora specialitātē. «Man visgrūtākie bija pirmie trīs mēneši, kad Ģirts bija savā ilgajā astoņu mēnešu praksē,» sacīja jauniete. Viņi katru dienu sazinājušies ar epasta palīdzību. Vēlāk Kristīne tik ļoti pieradusi dzīvot brīvi, pat negribējies, ka draugs tik drīz atgriežas. Taču Ģirts piebilda, ka tik gara ir tikai viena studiju prakse. Pēc tās neviens vairs nevēloties tik ilgi būt prom, tāpēc dodoties četru vai sešu mēnešu praksē.
Studiju laikā JA studentiem nav saistības ar buru kuģiem. Mācības notiek tikai uz mūsdienīgiem kuģiem.
