Ministre Ingrīda Circene un ministrija atbalsta valdības apstiprinātos 2004. gada budžeta veidošanas principus.
Ministre Ingrīda Circene un ministrija atbalsta valdības apstiprinātos 2004. gada budžeta veidošanas principus. Tie ir vērsti uz kopējā budžeta deficīta samazināšanu un makroekonomiskās situācijas stabilizāciju, informē Veselības ministrijas preses dienests.
Šāda situācija rada finansiālu spriedzi veselības aprūpes sistēmā. Tomēr ir jāapzinās, ka 2003. gadā no kopējiem budžeta grozījumiem vairāk nekā trešā daļa (13 miljonu latu) tika novirzīta veselības aprūpei. Nākamajā gadā budžeta pieaugums veselības aprūpei tiek plānots 38 miljoni latu, kas ir vislielākais veselības budžeta paaugstinājums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Algu pieaugums medicīnas darbiniekiem ir nepieciešams, lai saglabātu speciālistus veselības aprūpes sistēmā. Jau tagad Latvijas ārstniecības iestādēs katastrofāli jūtams medicīnas darbinieku trūkums.
Iekļaujoties kopējos 2004. gada valsts budžeta ekonomijas principos, Veselības ministrija turpina konsultācijas ar veselības aprūpē iesaistītām sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām. Piedāvātie varianti:
palielināt pacienta iemaksu apjomus, apmeklējot speciālistus vai veicot klīniskus izmeklējumus, saņemot plānveida stacionāro palīdzību;
saglabāt iespēju neatliekamo palīdzību saņemt bez maksas;
pacienta maksājums par ģimenes ārsta apmeklējumu būs Ls 0,50 (tāpat kā līdz šim). No 2003. gada 1. septembra ārstniecības iestādēs, kurās strādā ģimenes ārsti, plānots nodrošināt pieejamību iedzīvotājiem vismaz astoņas stundas dienā.
Pārmaiņas maksājumos neskars tās sociālās grupas, kas arī līdz šim bija atbrīvotas no pacientu iemaksas. Tie ir:
pacienti līdz 18 gadu vecumam;
grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;
politiski represētās personas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas;
trūcīgās personas, kas par tādām ir atzītas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;
personas, kuras saņem ārstniecības pakalpojumus to infekcijas slimību gadījumos, kuras ir laboratoriski apstiprinātas un pakļautas reģistrācijai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību;
personas, kas saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību;
valsts specializēto sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu aprūpē esošās personas;
visi iedzīvotāji, ja tiek veiktas profilaktiskās apskates Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā;
visi iedzīvotāji, ja tiek veikta vakcinācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pasīvā imūnterapija Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.
Veselības ministre un Veselības ministrija cer, ka arī turpmāk Latvijas iedzīvotāji un veselības aprūpes profesionāļi ar izpratni iesaistīsies šīs nozares jautājumu apspriešanā, jo šīs jomas sakārtošana ir mūsu visu kopējs mērķis.
