Kāda ir oficiālā ES attieksme pret ES dalībvalstu rīcību geju, lezbiešu jautājuma risināšanā? Cik ļoti ES vēlas uzspiest savu viedokli?
Kāda ir oficiālā ES attieksme pret ES dalībvalstu rīcību geju, lezbiešu jautājuma risināšanā? Cik ļoti ES vēlas uzspiest savu viedokli? Kas notiks, ja kāda ES valsts uzskatīs, ka homoseksuālisti ir negatīva parādība, kura nav nekādā ziņā veicināma un kas ir vēl viens drauds dzimstības samazināšanai?
– ES oficiālā attieksme ir saskaņā ar galvenajos tiesību aktos noteiktajiem principiem. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2000/C 364/01) III nodaļas 21. pantā teikts, ka «jebkura diskriminācija rases, etniskās piederības, (..) seksuālās orientācijas dēļ ir aizliegta».
Turklāt ES ir pieņēmusi rīcības programmu cīņai ar diskrimināciju (2001. – 2006. gadam), kas paredz atbalstu Eiropas nevalstiskajām organizācijām, lai tās efektīvāk cīnītos pret diskrimināciju. Eiropas Komisija par efektīvām iepriekšējos gados atzinusi tikai tās organizācijas, kas aizstāv invalīdu tiesības, tādēļ tagad tiek atbalstītas citas organizācijas. Viena no ES iecerēm ir sekmēt dalībvalstīs likumdošanas maiņas un tādas politikas veidošanu un realizēšanu, kas veicinātu cīņu ar diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ.
16. jūnijā ES nodarbinātības un sociālo lietu komisāre Anna Diamantopoulu pasludināja informācijas kampaņas «Par daudzveidību. Pret diskrimināciju» sākumu visās ES valstīs. Tai jāsagatavo sabiedriskā doma divu jaunu pretdiskriminācijas direktīvu pieņemšanai. Viena ir Rasu vienlīdzības direktīva (2000/43/EC), otra – Vienlīdzības nodarbinātībā direktīva (2000/78/EC).
Piecu gadu laikā kampaņa vērsīsies pret diskrimināciju visās tās izpausmes formās: uz rasu vai etniskās izcelsmes pamata, reliģiskās piederības vai ticības, vecuma, nespējas vai seksuālās orientācijas dēļ.
Kaut arī Eiropas Savienība iestājas par jebkuru veidu diskriminācijas izskaušanu un cilvēktiesību ievērošanu, arī seksuālās orientācijas dēļ, tomēr ES nerisina katras atsevišķas dalībvalsts jautājumus un neuzspiež savu viedokli.
2001. gadā, piemēram, Eiropas Parlamentā notika plašas diskusijas par geju un lezbiešu tiesību aizsardzību, uzsverot nepieciešamību nodrošināt homoseksuāliem pāriem tādas pašas tiesības kā laulātiem. Taču saistoši lēmumi netika pieņemti.
Kā Saeimas ESIC skaidroja Valsts cilvēktiesību biroja analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece, praksē tomēr nav bijuši tādi gadījumi, kad ES uzspiestu savu viedokli kādai no dalībvalstīm. Tieši otrādi – ES pozīcija līdz šim ir bijusi nemainīga, deklarējot, ka geju un lezbiešu tiesību jautājumi ir tikai katras dalībvalsts pašas kompetencē. Latvijā arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nesāks viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu. Kā apliecināja Tieslietu ministrijas speciālisti, nav arī paredzēts mainīt patlaban spēkā esošo likumdošanu, kas neparedz oficiālu statusu viendzimuma partnerattiecībām.
