Esmu tipiska balsstiesīga dāniete. Izjūtās par Eiropas Savienību manī cīnās gan «jā», gan «nē».
Esmu tipiska balsstiesīga dāniete. Izjūtās par Eiropas Savienību manī cīnās gan «jā», gan «nē».
Biju septiņus gadus veca, kad Dānijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc man nav priekšstata, kā būtu dzīvot ārpus tās.
Lielos vilcienos man ir iebildumi pret ES, jo, manuprāt, sistēma ir pārāk birokrātiska, ierēdņu prāvs skaits, administratīvajām izmaksām un dažādu ne visai lietderīgu ideju atbalstam tiek tērēts pārāk daudz. Dzīvoju Dānijas ziemeļos, kur ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis. ES līdzekļi tiek saņemti dažādiem projektiem, bet reāli jaunu darba vietu mūsu pusē ir radīts maz. Vēl man nepatīk pārtikas produktu augstās cenas, kaut patiesībā ES ir šo preču pārprodukcija. Taču pārpalikums netiek nodots, piemēram, humānai palīdzībai valstīs, kur cilvēki cieš badu. Toties pievienošanās eirozonai ir ļoti vēlama, tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību.
Ļoti daudzi ir pret Eiropas Savienību principā, jo neatzīst nekādu kopdzīvošanas modeli. Tas uzliek kopīgu atbildību arī par lietām, kas nav atkarīgas no mums. Šim viedoklim es piekrītu, tomēr vairāki aspekti mani noskaņo par labu Eiropas Savienībai.
Neesmu droša, ka tādai mazai valstij kā Dānija vienai, ārpus savienības, klātos labi. Esam atkarīgi no tirdzniecības, jo Dānijai nav tādu enerģētisko resursu kā, piemēram, Norvēģijai. Esmu par kooperāciju starp Eiropas valstīm. Neatradis piemērotu darbu savā valstī, ES pilsonis var doties citur, jo Eiropas robežas ir atvērtas.
Mūsu ģimenē aug dēls, kuram ir pieci gadi. Par viņa nākotni esmu droša un domāju, ka viņš varētu sagaidīt laikus, kad būs varena kopiena – Eiropas Savienotās valstis. Viņš varēs studēt, kurā augstskolā vēlēsies, un produktus Dānijā pirks par tādu pašu cenu kā Lielbritānijā vai Spānijā. Eiropas Savienība un NATO dod garantijas mieram mūsu kontinentā.
MARIANNE ISENA, žurnāliste, 38 gadi
