Latvijas pilsoņiem vēl tikai jālemj par pievienošanos Eiropas Savienībai, bet biznesa attiecības starp ES valstīm un Latviju jau ir attīstījušās.
Latvijas pilsoņiem vēl tikai jālemj par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), bet biznesa attiecības starp ES valstīm un Latviju jau ir attīstījušās. Kā tās veidojas Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumā, par to šajā publikācijā.
Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada.
Gūst otru elpu
Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA «Klippan Saule» ar iecirkni Bauskā, austuvi un apdares cehu Rīgā izveidojies 1997. gadā.
Zviedrijas pilsētiņas Klipanas tekstilrūpniecības uzņēmumam augsto izmaksu dēļ sešos septiņos gados pakāpeniski nācās likvidēt ražotni. Tad radās izdevība nopirkt tekstilrūpniecības kombinātu «Saule» Rīgā un tā iecirkni Bauskā. Šāds risinājums iedvesa otru elpu arī «Saulei», kura bija kļuvusi maksātnespējīga. Tā stāsta SIA «Klippan Saule» rīkotājdirektors Romualds Baikštis. «Klippan Saule» ir Zviedrijas firmas «Klippan Textil AB» meitas uzņēmums. Latvijā notiek ražošana, Zviedrijā – tirgvedība.
nespēja vairs konkurēt
Gesta Magnusons, firmas «Klippan Textil AB» īpašnieks Zviedrijā, «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Mūsu kompānija tika dibināta 1879. gadā. Tas ir ģimenes uzņēmums. Es esmu jau ceturtās paaudzes pārstāvis, kas strādā šajā komercuzņēmumā. Mani abi bērni – jau piektā paaudze.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem mūsu kompānija, tāpat kā daudzas citas tekstilkompānijas Rietumeiropā, secināja, ka tekstilizstrādājumu ražošana mūsu zemē kļūst pārāk dārga. Izmaksas pieauga, jo strādnieku algas tika paaugstinātas tieši tajā laikā, kad tekstilindustrija nevarēja vairs ilgāk sacensties ar zemu izmaksu valstīm Āzijā un vēlāk arī Austrumeiropā.
Šādas pārmaiņas vienmēr pirmo skar tekstilrūpniecību, savukārt tehniski progresīvākas industrijas var atļauties maksāt augstas algas un tajā pašā laikā arī konkurēt.»
atved Labākās mašīnas
«Tiklīdz Baltijas valstis kļuva neatkarīgas, es nolēmu izpētīt iespējas Latvijā. To pašu veicu Polijā. Kad satiku Romualdu Baikšti no «Saules», secināju, ka te ir labākā iespēja. Varu teikt, ka tā vairāk bija izvēle starp cilvēkiem un kompānijām, nevis valstīm. Es priecājos, kā projekts realizējies Latvijā, un tagad mums ir labas darba iespējas Bauskā un Rīgā, ražojot kvalitatīvas preces.
Bauskas iecirknim mēs devām lielāko daļu ieguldījumu. Kad aizvērām vērptuvi Zviedrijā, labākās mašīnas atvedām uz Bausku. Protams, šo gadu laikā mums bija jātiek galā ar dažādām problēmām, taču pašlaik sadarbība starp kompānijām, cilvēkiem abpus Baltijas jūras ir lieliska. Tomēr viena problēma joprojām pastāv – sarežģītā muitas procedūra Baltijas valstīs. Tā prasa daudz laika, naudas. Mēs patiesi ceram, ka tas mainīsies, līdzko Baltijas valstis kļūs par ES dalībvalstīm. Protams, būtu vienkāršāk, ja Zviedrija un Latvija lietotu vienotu valūtu – eiro,» par sadarbību stāsta firmas «Klippan Textil AB» īpašnieks Zviedrijā.
Vienādas algas
R. Baikštis skaidro, ka Latvijā izmaksas vienam strādājošam nav lielas, taču kopumā gan, jo tiek iepirktas kvalitatīvas izejvielas. Tas attaisnojas, jo tiek saražots daudz produkcijas. R. Baikštis uzsver, ka viņu darbiniekiem gan Rīgā, gan Bauskā algas ir vidējas. Rīgā uzņēmumā nodarbināti 140 strādājošo, Bauskā – 55. «Nav patiesība, ka mazpilsētā maksā mazāk, to skaidrojot ar darba trūkumu. Mūsu uzņēmuma ļaudis saņem vienādi gan Rīgā, gan Bauskā. Gandarī, ka cilvēki novērtē darbu, strādā godprātīgi. Nebūtu nemaz tik viegli kādu atlaist,» spriež rīkotājdirektors.
Latvijas vārdu nes pasaulē
SIA «Klippan Saule» Bauskas iecirknī top dzija tālākai pārstrādei. Tiek ražots arī īpašs produkts – vilnas kārsums, kuru izmanto bērnudārzi rotaļlietu gatavošanai. «Mēs sadarbojamies ar Vācijas firmu, kas vilnas kārsumu izmanto grīdas paklāju darināšanai,» tā R. Baikštis.
Bauskas iecirkņa vadītāja Vizma Milēviča informē, ka dzija iecirknī top no Jaunzēlandē iepirktas vilnas. Jautāta, kāpēc netiek izmantota Latvijas aitkopju ražotā vilna, V. Milēviča atbild: «Mums nepieciešams gadā 300 tonnu izejmateriāla, no kā top gandrīz tikpat daudz dzijas. Jaunzēlandes vilna ir ļoti laba, kas savukārt garantē mūsu produkcijas kvalitāti.» V. Milēviča ar «Sauli» saistīta kopš 1970. gada. Viņa teic, kopš izveidots Latvijas un Zviedrijas uzņēmums, tekstilizstrādājumiem uzlabojusies kvalitāte, iegādātas papildu iekārtas, turklāt Latvijas vārds tiek nests pasaulē.
Uzņēmumā Rīgā, kurā top preču dzija, dažādi tekstilizstrādājumi – pledi, segas un citi –, strādājošie arī uzteica pārmaiņas, kas radušās līdz ar tekstilfirmu apvienošanu. Ināra Preisa, audēja, kura «Saulē» strādā 38 gadus, atzīst, ka uzlabojušies darba apstākļi, iegādātas jaunas iekārtas, arī viņa uzteica produkcijas kvalitāti.
Plecu pie pleca
SIA «Klippan Saule» rīkotājdirektors skaidro, ka Rīgā un Latvijā firmai ir samērā liels noieta tirgus. Uzņēmums sadarbojas ar 78 partneriem Latvijā, viņu vidū arī «Sakta», «Mego», «Maxima». Nelielu daudzumu pārdod arī citviet Baltijā. Uzņēmuma politika ir tāda, ka tiek strādāts plecu pie pleca, tas nozīmē personīgi, bez starpniekiem.
«Preču realizēšanu Baltijā traucē robežas. Mēs nevaram sagaidīt, kad tās atvērs. Tā kā Baltijā tirgojamies tāpat kā Latvijā, katrs veikals nevar atmuitot preces. Mēs sūtām desmit gabalu mazam veikaliņam, tam jābrauc uz muitu un, formalitātes kārtojot, jāpavada diena vai divas. Tas nozīmē laika patēriņu. Taču veikalā strādā viens vai divi cilvēki. Šāda sadarbība nav partneriem izdevīga. Protams, mēs zaudējam krietnu summu naudas, taču tāda ir reālā situācija. Citādi ir Ziemeļvalstīs. 1952. gadā Dānija, Somija, Norvēģija un Zviedrija noslēdza Ziemeļvalstu līgumu, kas atvēra robežas brīvai preču un darbaspēka kustībai. Protams, formalitātes uz robežām jākārto, arī sūtot preces uz ES valstīm, taču ar to speciāli nodarbojas mūsu firmas pārstāvji,» tā R. Baikštis.
jāstrādā daudz
R. Baikštis ir pārliecināts, ka iestāja ES atvērs robežas un tas atvieglos darbu. Rīkotājdirektors nav pārliecināts, ka Latvija un citas Austrumeiropas valstis spēs godprātīgi izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus attīstībai. «Viena no nedaudzām valstīm, kas patiešām lietderīgi izlietoja ES fondu līdzekļus, ir Īrija,» vēstī R. Baikštis.
Viņš pats ir par Latviju Eiropas Savienībā. «Es esmu par brīvību, dzīvi bez robežām,» lakonisks bija R. Baikštis. Viņš gan bilst, ka, Eiropas Savienībā ietikuši, uzreiz laimīgāki nekļūsim. Ja cilvēks strādā un strādās daudz, tad arī laime atnāks.
***
Uzziņai
SIA «Klippan Saule»
Preču dzija tiek pārdota Vācijā, Zviedrijā.
Gatavā produkcija: Zviedrijā – 45%, Norvēģijā – 15%, Krievijā – 22%, Latvijā – 8%, Dānijā un arī Vācijā – 7%. Produkcija tiek pārdota arī Islandē, ASV.
Bauskas iecirknī pārstrādā 300 tonnu vilnas gadā.
Rīgā saražo 200 tūkstoš gabalu dažādu izstrādājumu gadā.
Apgrozījums – vairāk nekā divi miljoni no realizācijas. Tas katru gadu pieaug par 17 – 20 procentiem.
