Vai pensijas būs eiro?
Vai pensijas būs eiro?
Vai algas un pensijas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā maksās latos vai eiro?
– Atbild Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs: «Saskaņā ar Latvijas Bankas pašreizējām aplēsēm eiro Latvijā varētu tikt ieviests no 2008. gada 1. janvāra. Tādējādi līdz eiro ieviešanai algas un pensijas tiks maksātas latos, bet pēc tam – eiro.»
Kredītņēmējiem lielu pārmaiņu nebūs
Vai saņemtais bankas kredīts dzīvokļu iegādei būs jāatmaksā eiro vai latos? Vai mēs nebūsim zaudētāji?
– Atbild Edžus Vējiņš: «Lai novērstu valūtas risku, kredīts būtu jāņem tajā valūtā, kādā ir kredītņēmēja ienākumi, jo no tiem tiek veikti maksājumi bankai. Ja pašlaik kredītņēmēja ienākumi ir latos, tad arī kredīts valūtas riska novēršanas nolūkā būtu pieprasāms latos. Līdz ar to arī maksājumi bankai, ko kredītņēmējs veiks līdz eiro ieviešanai, būs latos, kas izslēdz valūtas risku.
Par turpmāko. Pēc būtības pārmaiņu nebūs – kredīti un ar to saistītie maksājumi pēc eiro ieviešanas tiks automātiski pārvērsti no latiem uz eiro pēc tirgū esošā valūtas kursa eiro ieviešanas dienā, ko laikus paziņos. Tātad pēc eiro ieviešanas atlikušie maksājumi par kredītu būs jāveic eiro, bet arī kredītņēmēja ienākumi jau būs eiro, un valūtas riska joprojām nebūs. Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, lata piesaistes maiņa no SDR (starptautiskais valūtas grozs, ko veido četras valūtas – dolārs, jena, eiro un sterliņu mārciņa) uz eiro tiek plānota no 2005. gada 1. janvāra un, kā jau minēts iepriekš, pilnīga pāreja uz eiro varētu notikt 2008. gada 1. janvārī. Faktiski kredītiem eiro valūtas risks zudīs pēc piesaistes maiņas. Pēc eiro ieviešanas, pārvērtējot latu kredītus uz eiro, kredītņēmējiem saglabāsies arī līgumā noteiktās procentu likmes.
Ja kredītņēmējs, piemēram, ir paņēmis kredītu 1000 latu apmērā ar gada procentu likmi 6%, tad procentu izdevumi gadā ir 60 latu. Pieņemot, ka lata kurss pret eiro tā ieviešanas dienā būs 0,65 lati par vienu eiro, kredīts tiks pārvērtēts uz 1538,46 eiro, bet gada procentu maksājumi – uz 92,31eiro, kas arī ir 6% gadā.»
Vērojama pozitīva ekonomiskā izaugsme
Kā virzīsies Latvijas ekonomika, ja pirmajos desmit gados pēc Pasaules Bankas atzinuma, kas dots 2002. gada jūnijā, rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana samazinājusies par 50%, tas ir kritums – 5% gadā. Pat bieži pieminētajā Portugālē, kas it kā no nabadzīgas valsts pietuvojas ES līmenim, pirmsiestāšanās periodā kopprodukta pieaugums sasniedza pat + 6% (dati no «BCE ežegodņik»). Runas, ka pēdējā gadā ražošana pieaugusi, nepārliecina, jo aizvien grūtāk ir savilkt budžeta «galus».
– Atbild Edžus Vējiņš: «Ja mehāniski salīdzinām Latvijas tagadējo un 1990. gada iekšzemes kopproduktu, varam konstatēt lielu kritumu. Tomēr salīdzināt 1990. gada un pašreizējo iekšzemes kopproduktu nav korekti, jo 1990. gada kopprodukts atainoja pavisam citu – plānveida ekonomiku, kurā vēl dominēja milzīgi rūpniecības pasūtījumi plašajam Padomju savienības tirgum. Pirms reformu sākšanās kopprodukts bija arī visai pārvērtēts. Tajā laikā saražotās produkcijas relatīvās cenas krasi atšķīrās no pasaules līmeņa: precei, kam padomju valstī saskaņā ar tās uzskaites sistēmu bija kāda pozitīva vērtība, pasaules tirgū atšķirīgās kvalitātes dēļ tā bija niecīga. Tādējādi atšķirīgās tautsaimniecības struktūras un saražoto preču pakalpojumu kvalitātes un vērtības dēļ būtu visai nelietderīgi salīdzināt pašreizējo un 1990. gada kopproduktu.
Sabrūkot plānveida ekonomikai – lielajiem plānveida pasūtījumiem un tirdzniecības sakariem – un sākot veidoties pilnīgi jauna tipa ekonomikai, neizbēgams bija arī iekšzemes kopprodukta kritums. 1991. – 1993. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 56%. Ievērojamu iekšzemes kopprodukta kritumu piedzīvoja pat tās Austrumeiropas valstis, kas nebija PSRS republikas. Turpretī kopš 1996. gada valstī vērojama pozitīva ekonomiskā izaugsme. Iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis visus pēdējos septiņus gadus, pat par spīti Krievijas krīzei.
Pēdējos trīsarpus gados iekšzemes kopprodukta izaugsme bija īpaši strauja – vairāk nekā 6% gadā. 2000. gadā iekšzemes kopprodukts pieauga par 6,8%, 2001. gadā – par 7,9%, 2002. gadā – par 6,1%. Šogad tiek plānota 7% izaugsme (1. ceturksnī ekonomika pieauga par 8,8%). Pēdējā laikā strauji attīstās arī rūpniecība (kas gan ir tikai daļa no ekonomikas). Pērn tā pieauga par 5,8%, savukārt šī gada pirmajā pusgadā – par 8,5%.
Sakarā ar straujo ekonomisko izaugsmi labāk, nekā cerēts, pildās arī valsts budžeta ieņēmumi. Iespaids, ka «aizvien grūtāk savilkt galus budžetam» ir radies tāpēc, ka valstī pieaug spiediens palielināt budžeta izdevumus. Taču ir jāievēro arī valsts budžeta disciplīna – izdevumu pārsniegums pār ienākumiem jeb budžeta deficīts nedrīkst pārkāpt noteiktas robežas.
Latvijas Banka prognozē, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība turpinās sekmīgi attīstīties.»
Būs jādomā, kā latviešus piesaistīt
Kas notiks ar tautu – latviešiem –, kas jau tā ir mazskaitlīga, bet viņu mentalitātē ir tendence saplūst ar citām tautām? 19. gadsimtā, lai tiktu pie zemes, latvieši pieņēma pareizticību un devās uz Smoļenskas guberņu, Baškīriju un citur. 20. gadsimtā daudzi aizplūda un palika Krievijas plašumos. 21. gadsimtā jau pirms ES jauni cilvēki ekonomisku grūtību dēļ dzimtenē devušies uz Angliju, Vāciju, Īriju, Zviedriju utt. Pārējās Baltijas valstīs šī tendence ir mazāk izteikta.
– Atbild Inga Saleniece, Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre: «Lai latvieši neizceļotu uz citām zemēm, Latvijas valsts institūcijām būtu pastiprināti jādomā, kā iedzīvotājus mūsu valstij piesaistīt. Piemēram, radot ekonomisko vidi ar attīstības perspektīvām, sakārtojot sociālos jautājumus utt.. Taču demokrātiskā valstī iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt izceļot, ja vien viņi paši to vēlas. Kas attiecas uz ieceļošanu, tad valstij šo sfēru ir vieglāk kontrolēt, nosakot valsts interesēm atbilstošu imigrācijas politiku, kas cieši saistīta ar valsts ekonomisko attīstību un demogrāfijas tendencēm.»
Publikācija veidota sadarbībā ar vadības grupu «Latvija Eiropā», laukumu apmaksā vadības grupa.
***
Uzziņai
Informāciju par Eiropas Savienību var iegūt:
Zvanot uz EiroInfo tālruni 7211111, kā arī vadības grupas «Latvija Eiropā» mājaslapā http://www.latvijaeiropa.lv//, ES Informācijas centra mājaslapā http://www.eiropainfo.lv//, Eiropas Integrācijas biroja mājas- lapā http://www.eib.gov.lv// un bibliotēkā Rīgā, Basteja bulvārī 14, 4. stāvā, kā arī visās pasta nodaļās ārpus Rīgas.
Bauskas ESIP:
Bauskas Centrālā bibliotēka, Kalna iela 18, Bauska LV-3901,
Irēna Vadapāla. Tel. 3922654, fakss 3922654.
E-pasts: .
