Vai jūs zināt, kas ir bonsai?
Vai jūs zināt, kas ir bonsai?
Kad jautāju par šī vārda nozīmi, atbildes bija visdažādākās. Kāds teica, ka tas ir kaujas sauciens, cits – ka sveiciens. Vārds «bonsai» tulkojumā nozīmē ‘ainava uz paplātes’. Tā rakstīts interneta portālā . Bonsai ir nelielā traukā izaudzēts koks. Tā augšana tiek kavēta ar dažādiem paņēmieniem. Koka garums parasti ir 10 – 30 centimetru, taču tas atgādina īstu meža gigantu ar varenām saknēm un saplaisājušu mizu.
Svarīga ir pundurkociņa daļu proporcionalitāte. Speciālisti iesaka izvēlēties sugas, kas viegli pacieš stumbra un zaru deformāciju, trūcīgu augsni un sakņu apgriešanu. Tās ir dažādu sugu priedes, egles, japāņu kriptomērija, ciprese, bukši.
Pie pundurkociņa tiek nejauši
SIA «Skujenieki», Bauskas rajonā vienīgās kokaudzētavas, vadītāja Rita Daščiora vēstī, ka bonsai lauka apstākļos varētu audzēt no priedēm, eglēm un bukšiem. Mājās to varētu mēģināt veidot arī no cipresēm, japāņu kriptomērijām. R. Daščiora bonsai nejauši radījusi no lapegles. «Biju palikusi lapegli zem apēnojamā tīkla. Kociņš neauga. Šefam ļoti iepatikās mans meistardarbs. Viņš sacīja, lai pamēģinot audzēt,» stāsta R. Daščiora. Kāds zēns bonsai no SIA «Skujenieki» esot nopircis. Kociņa liktenis nav zināms. Eksperimentālā kārtā R. Daščiora turpina nodarboties ar bonsai audzēšanu.
Indra Gregore, ziedu salona «Līze» Bauskā īpašniece, informē, ka bonsai iegādājas vairumtirdzniecības bāzē. Kāds jauneklis pundurkociņu nopircis, taču tas esot nokaltis. Pieprasījums pēc pundurkociņiem ir neliels, jo tie ir dārgi. To atzina arī veikala «Rise» floriste Vineta Zariņa. «Bonsai maksā no astoņiem līdz pat vairākiem desmitiem latu. Turklāt ir jāzina, kā to kopt. Cilvēki baidās no bonsai tā specifiskās uzturēšanas dēļ. Pircējus biedē, ka nevar zināt, vai nopirktais pundurkociņš būs dzīvotājs,» teic Elita Kuķalka, individuālā uzņēmuma «Deks auto» īpašniece, floriste.
Daudzās valstīs bonsai cienītāji izmanto vietējās floras sugas, kuras augušas nelabvēlīgos apstākļos – uz kailām klintīm vai nabadzīgā augsnē jūras piekrastē.
Māksla radusies Ķīnā
Bonsai mākslai ir senas saknes. Tās meklējamas senajā Ķīnā, vēlāk izplatījās arī Japānā. Jau gandrīz gadsimtu tiek rīkotas pundurkociņu izstādes. Dižākā kolekcija izvietota Japānas imperatora dārzā. Atsevišķi kociņi jau sasnieguši 400 gadu vecumu.
Krāšņu kociņu var izaudzēt no sēklām, spraudeņiem vai potzariem. Bonsai veidošana ir īsta māksla, ko var mēģināt apgūt pie pieredzējušiem meistariem. Ņem spēcīgu kociņu, kurš ātri ataug. To stipri apgriež un guļus ievieto traukā. Apber ar augsni, brīvu atstājot vienīgi galotnīti. Lai labāk iesakņotos, to uz laiku pārklāj ar sfagnu (purvu) sūnu. Parādoties jauniem dzinumiem, liekos izgriež, atstāj tikai vēlamos dzinumus. Zariņus vai nu iztaisno, vai izloka. Ar apgriešanu regulē augšanu, zaru virzienu un koka resnumu.
Nelieto minerālmēslus
Kad kociņš apsakņojies un parādījušies jaunie dzinumi, to pārstāda traukā. Ja galvenais dekoratīvais efekts iecerēts saknēs vai zaros, vēlams izmantot seklākus traukus. Masīvie, salīkušie stumbri labāk izskatās ovālā traukā. Ziedošiem kociņiem der izvēlēties kontrastējošas krāsas traukus. Piemēram, plūmēm ar baltiem ziediem piemērotāks ir melns, bet ar sarkaniem – balts trauks. Skujkokiem augsni attiecībā 1:1 sajauc ar smiltīm. Lapu kokiem piemaisa 20 – 40 procentu smilšu.
Lai saknes neaizņemtu pārāk daudz vietas, skujkokiem mietsakni nogriež, atstāj vienīgi sānsaknes. Reizi trijos četros gados pārstāda. Lapu kokus pārstāda katru gadu. To vēlams veikt pavasarī. Dekoratīvi izskatās, ja augsni noklāj ar zaļu vai baltu sūnu. Pēc pārstādīšanas traukā kociņu novieto ēnā un periodiski aprasina ar siltu ūdeni. Reizi mēnesī piebaro ar putnu mēslu šķīdumu vai zivju uzlējumu. Nedrīkst lietot minerālmēslus.
Pāriet no paaudzes paaudzē
R. Daščiora stāsta, ka tā, kā iesaka interneta portālā, viņa bonsai nav mēģinājusi veidot. Minētās pamācības, viņasprāt, ir iespējams realizēt dzīvē. SIA «Skujenieki» kokaudzētavā aug lapegles, kas apvilktas ar apēnojamo plēvi. R. Daščiora neslēpj, ka bonsai veidošana ir pretdabiska. «Koks tomēr ir dzīvs. Bonsai ir tā apzināta kropļošana,» tā R. Daščiora.
Ķīnā, Japānā un citās Austrumāzijas valstīs bonsai vērtē tikpat augstu kā labu gleznu vai skulptūru. Tie pāriet no paaudzes paaudzē, kļūdami aizvien unikālāki un vērtīgāki. Katram kokam ir sava nozīme, priede simbolizē ilgu mūžu, plūme – gara spēku, bet ķirsis – jaunību un skaistumu.
