Kamēr Latvijā bērni vienu nedēļu pēc vasaras brīvlaika pavadījuši skolas solos, citviet Eiropā mācību gads jau sen rit pilnā sparā vai arī nemaz nav sācies.
Kamēr Latvijā bērni vienu nedēļu pēc vasaras brīvlaika pavadījuši skolas solos, citviet Eiropā mācību gads jau sen rit pilnā sparā vai arī nemaz nav sācies.
Mācīties sāk jau augustā
Vācijā katrā federālā zemē ir sava kārtība un pirmās skolas dienas datums atšķiras. Piemēram, 2003./2004. mācību gads Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē sācies 11. augustā, Hamburgā – 14. augustā, bet Mēklenburgas-Forpomernas federālā zemē pirmā skolas gada diena šogad bija 18. augusts.
Dānijā vidusskolēniem skolas solā jāsēžas jau 4. augustā, bet pamatskolēniem – 11. augustā. Arī Somijā, Norvēģijā un Nīderlandē skola sākas augusta vidū. Kaimiņvalstī Zviedrijā municipalitātes, ievērojot Izglītības likumu, izlemj, kad sāksies un beigsies mācību gads. Šogad mācības zviedru skolās sākās augusta nogalē (no 18. līdz 28. augustam).
Tāpat – 1. septembrī
Savukārt Beļģijā, Īrijā, dažās Austrijas federālajās zemēs, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā, Slovākijā un Polijā, tāpat kā mums, skolas gads sākas 1. septembrī. Francijā pirmā skolas diena ir 2. septembrī.
Anglijā un Velsā skolām jāstrādā vismaz 380 pusslodzes mācību dienu un valsts nediktē, kad mācību gadu sākt un kad to beigt. Par to lemj vai nu reģionālās izglītības pārvaldes, vai arī pašas skolas, piemēram, privātskolas. Britu salās skolas gaitas lielākoties jāatsāk septembra pirmajā nedēļā. Mācību gads beidzas jūlija vidū vai beigās.
Dienvidu zemēs – kad kļūst vēsāks
Itālijā, tāpat kā Vācijā, katram reģionam ir dota brīvība noteikt, kad sāksies mācību gads. Pirmā skolas diena parasti ir septembra otrajā vai trešajā nedēļā. Piemēram, Toskānā šogad skola sāksies 15. septembrī, bet Sicīlijā tikai 26. septembrī. Vienīgais nosacījums – skolas gadā jābūt vismaz 200 mācību dienām.
Šķiet, ka dienvidniekiem patīk mācības sākt septembrī, kad kļūst vēsāks. Piemēram, Maltā bērniem uz skolu jādodas 22. septembrī, bet Spānijā, atkarībā no reģiona, – otrajā vai trešajā septembra nedēļā.
Kā ar brīvdienām?
Mācību gada laikā valstīs, kurās ir kalni un kur var slēpot, gan skolās, gan augstskolās februārī vai martā parasti tiek plānotas tā sauktās slēpošanas brīvdienas vismaz nedēļas garumā. Visās Eiropas valstīs, protams, ir Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas.
Vasaras brīvdienu garums vairākās valstīs – Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Slovākijā – ir deviņas nedēļas. Bet visīsākais vasaras brīvlaiks Eiropā ir vācu un britu skolēniem – tikai sešas nedēļas.
Toties Latvija ir to valstu vidū, kur skolēniem ļauts daudz ilgāk atpūsties. Garš brīvlaiks (11 – 13 nedēļu) ir arī Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Maltā un Rumānijā. Vasarā visilgāk – 15 nedēļu – atpūšas Kipras bērni.
