Bauskas slimnīcas darbinieces Agita Zeltiņa un Sandra Drozdovska augustā piedalījās ceļojumā, kura galamērķis bija Ziemeļfrancijas pilsētas Atlantijas okeāna piekrastē.
Bauskas slimnīcas darbinieces Agita Zeltiņa un Sandra Drozdovska augustā piedalījās ceļojumā, kura galamērķis bija Ziemeļfrancijas pilsētas Atlantijas okeāna piekrastē.
Paši veido maršrutu
Jau otro reizi Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieks Raitis Ābelnieks interesentu grupām organizē braucienu uz Eiropas valstīm. Tūrisma firmu pakalpojumi netiek izmantoti, jo maršrutu Raitis izstrādā pats. Savulaik viņš bija Minsteres latviešu ģimnāzijas skolotājs.
Agita un Sandra agrāk ir izmantojušas vienīgi tūrisma firmu piedāvājumus. «Brauciens uz Vāciju, Nīderlandi un Ziemeļfranciju bija ļoti interesants un vērtīgs. Mēs apmeklējām vairākus objektus, kas nav iekļauti Latvijas tūrisma firmu maršrutos. Jutāmies brīvas un patstāvīgas. Braucām ar Daugavpils firmas «Dautrans» autobusu, kas no rūpnīcas saņemts šogad,» teic Agita.
Dzīve bez aizspriedumiem
Lielu iespaidu uz Sandru atstājis Nīderlandes galvaspilsētas Amsterdamas apmeklējums. Savdabīga vēsturiskā apbūve, kanāli, kuģīši, jahtas un baržas pilsētai piešķir īpašu valdzinājumu. Baušķenieces bijušas izbrīnītas, ka daudzi nīderlandieši izvēlas dzīvot baržās. Pie ieejas ūdens mājās nereti ir redzami dekoratīvi stādījumi, jo īpašnieki par baržām rūpējas ne sliktāk kā namsaimnieki uz sauszemes.
Ceļotājas braukušas ar kuģīti pa kanāliem, lai pilsētu varētu skatīt citā rakursā. Par redzēto stāsta Sandra: «No krodziņiem vējo specifiska hašiša smarža. Jūtams, ka Amsterdamā ir brīva dzīve, kurā nav nekādu aizspriedumu un ierobežojumu. Taču neredzējām nevienu iereibušu cilvēku. Ir jābūt speciālistam, lai atšķirtu narkotiku lietotājus no pārējiem garāmgājējiem. Amsterdamas brīvais stils man šķita pievilcīgs, lai gan zinu, ka daudzi to nevar pieņemt.»
Austeres un gliemežvāki
Par Atlantijas okeāna piekrastē teltī pavadīto nakti ceļotājām ir ļoti spilgti iespaidi. Viņas pamodušās no sauciena «Jūra skrien prom!» un pirmo reizi mūžā bijušas liecinieces varenam bēgumam. Okeāns atkāpies no krasta vairākus kilometrus, paverot smilšainu klajumu, piebērtu ar gliemežvākiem, krabjiem un zivtiņām. Neredzētu formu gliemežnīcu vākšana visiem baušķeniekiem Francijā kļuvusi par jaunu vaļasprieku. «Daži eksemplāri izskatījās kā šauri penālīši. Mēs pat nevarējām iedomāties, ka tie ir gliemežvāki!» par dabas brīnumainiem veidojumiem priecājas Agita.
Austeru audzētāju un zvejnieku ciemā Kankalē baušķenieces baudījušas izslavēto delikatesi. Porcija no 12 austerēm un citrona maksājusi neticami lēti. «Mutē paliek jūras sūruma garša. Katrā ziņā austeres noteikti nekļūs par manu iecienītāko ēdienu,» komentē Sandra. Viņa piemetina, ka Ziemeļfrancijā nedzer vīnu vai alu, bet sidru. Tas ir dabisks, atspirdzinošs dzēriens, nevis sintētisks maisījums, kas nopērkams Latvijā.
Rikšojoša zirga ātrums
Par eksotisku vietu baušķenieces uzskata Kviberonas pilsētu, kas atrodas okeānā uz desmit kilometru garas, šauras klinšu strēles. Vietumis 40 metru augstā klintī ir ierīkoti tālskati, jo skaidrā laikā pāri Lamanšam varot labi redzēt Anglijas krastus.
Bretaņā ceļotājas skatījušas neizdibināmo senatnes brīnumu – simetriski kārtotus akmeņu krāvumus, kas stiepjas apmēram desmit kilometru garumā. Lielākie bluķi ir divarpus metru augsti. Šie veidojumi joprojām izraisa zinātnieku vētrainas diskusijas. Pastāv dažādas teorijas, taču vēl nevienam nav izdevies pierādīt krāvumu izcelsmi un sākotnējo funkciju. Neaizmirstams bijis Senmalo cietokšņa apmeklējums bēguma laikā, jo tad pa okeāna dibenu var pārvietoties kājām. Kad ūdens atkāpjas, kļūst redzami milzīgi akmeņi, mīdiju kolonijas, jūras kāpostu audzes. «Mēs tos plūcām un ēdām. Lielisks produkts – jūras sāļums kombinācijā ar skābenu garšu,» atzīst Sandra.
Patīkamas emocijas Agitai saistās ar Senmišela viduslaiku klosteri. Tas atrodas uz salas apmēram pusotru kilometru no krasta. Kārtējo reizi ceļotājas varējušas vērot stihiju plosīšanos okeānā. «Kad nāk paisums, tad ūdeņi skrien uz krastu rikšojoša zirga ātrumā,» redzēto tēlaini raksturo Sandra.
