Eiropas Savienības dalībvalstu krastus apskalo 11 jūras – Baltijas, Norvēģu, Ziemeļjūra, Īrijas, Adrijas, Egejas, Jonijas, Ligūrijas, Tirēnu, Krētas, Vidusjūra –, kā arī Atlantijas okeāns.
Eiropas Savienības dalībvalstu krastus apskalo 11 jūras – Baltijas, Norvēģu, Ziemeļjūra, Īrijas, Adrijas, Egejas, Jonijas, Ligūrijas, Tirēnu, Krētas, Vidusjūra –, kā arī Atlantijas okeāns. Dažu no tām – Baltijas, Adrijas, Vidusjūras – krastos atrodas arī ES kandidātvalstis. Līdz ar to pamatots ir apgalvojums par jūrām, kas mūs vieno.
Zili zaļie ūdeņu plašumi zemes un tautas ne tikai vieno, bet arī šķir. Tāpēc upju ietekās jūru krastos izaugušas ostu pilsētas. kuģu satiksme mūsdienās dažviet ir tik intensīva, ka tiek domāts jau par tās ierobežošanu.
Eiropiešus vieno ne tikai mīlestība un prieks par savām ūdeņu bagātībām, bet arī rūpes par to aizsardzību. Vislabāk to varēs veicināt tad, ja valstis, kas atrodas vienas jūras krastos, būs kopā vienotā savienībā.
Lai arī ūdens klaids visur šķiet tik līdzīgs, ostu kontūras arī, taču cilvēki nereti ceļo pa Eiropu tieši tādēļ, lai meklētu savdabību jūras vēju šalkoņā, ostmalas tirdziņos raudzītu pēc vēl neredzētām jūras veltēm. Eiropas jūrās sastopami dažādu valstu kuģi, šovasar pasaules plašākā regate «Cutty Sark» savus buriniekus izrādīja Baltijas jūras valstu ostās. Latvijas tūristi iecienījuši prāmjus, lai nokļūtu Skandināvijas valstīs. Joprojām ir grūti izveidot kvalitatīvu prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, Helsinkiem. Iespējams, mūsu dalība ES veicinās prāmju satiksmes uzlabošanu.
Eiropas jūras apskalo gan ES kandidātvalstu, gan esošo savienības valstu krastus. «Bauskas Dzīve» piedāvā iespēju palūkoties uz to Eiropas valstu jūras un ostu pilsētu ainavām, kuras savos ceļojumos skatījuši laikraksta veidotāji.
