Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas pilsoņi kļūs arī par ES pilsoņiem un varēs izmantot brīvas pārvietošanās tiesības ES dalībvalstīs.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsoņi kļūs arī par ES pilsoņiem un varēs izmantot brīvas pārvietošanās tiesības ES dalībvalstīs.
Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi varēs doties darba meklējumos uz jebkuru ES dalībvalsti un veikt piemērotu darbu, izmantojot vienlīdzīgus noteikumus ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Tā informē juridisko zinātņu maģistrs Jorens Aizsils interneta portālā .
Viss vienotā tīklā
Lai atvieglotu darba meklēšanas iespējas ES, visas ES dalībvalstis jau tagad un pēc iestāšanās ES, arī Latvija, būs saistītas vienotā tīklā (EURES tīkls), informē Ilze Luriņa, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra speciāliste. EURES ir apkopota informācija par visām vakancēm ES, kā arī informācija darba meklētājiem par darba un dzīves apstākļiem attiecīgajā dalībvalstī. Šajā tīklā darba devēji varēs bez maksas ērti ievietot, bet potenciālie darbinieki atrast nepieciešamo informāciju, tādējādi ievērojami paātrinot vakances aizpildīšanu. Ziņas par EURES būs pieejamas internetā, bet tiem cilvēkiem Latvijā, kuriem nav pieejas internetam, palīdzēs īpaši EURES konsultanti Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiālēs.
Galvenais – peļņa
Dāvis Arājs no Vecumnieku pagasta Misas ārzemēs strādā jau ceturto reizi, dokumenti legāli noformēti. Informāciju par iespējām viņš gūst no kursa biedriem. Šoreiz uz Lielbritāniju Dāvis dokumentus kārtojis ar organizācijas «Concordia» palīdzību.
Kādi bija nosacījumi, lai strādātu Lielbritānijā?
– Svarīga bija atbilstība noteiktam vecumam, tam, ka esmu klātienes, dienas nodaļas students. Vēl nokārtoju darba atļauju, sertifikātu angļu valodā un nofotografējos.
Kur un par ko tu strādā?
– Strādāju saimniecībā ražas novākšanā. Gadās arī citi darbi. Priekšrocība dota tiem, kuriem ir auto un traktora vadītāja apliecība, kas Anglijā ir derīga gadu. Man bieži sanāk stūrēt kādu «tehnikas brīnumu».
Cik ilgi strādā?
– Esmu šeit sezonu – no aprīļa līdz oktobra beigām.
Kāda ir norēķināšanās sistēma?
– Algu ieskaita kontā katru nedēļu. Saņemu pēc padarītā. Ātrāk strādāsi, vairāk nopelnīsi. Ir labas izredzes nopelnīt, ja to vēlies un, protams, ja spēj.
Kādā vidē strādā?
– Strādāju studentu grupā. Sākumā bijām 12 cilvēki no Latvijas. Tas bija galvenais vienojošais faktors. Daudzmaz līdzīgs vecums un attieksme pret darbu, vienāds mērķis – nopelnīt. Uz lauka strādājām kopā ar vietējiem, kas būtībā arī ir iebraucēji Anglijā. Viņu mērķis – strādāt vai dzīvot. Viņi lauksaimniecībā ražas novākšanā strādā pārsvarā tādēļ, ka neprot valodu pietiekamā līmenī un šis darbs neprasa nekādu kvalifikāciju. Bieži šie abi faktori ir kopā. Starp viņiem ir latvieši, arī no Bauskas rajona, irākieši, ēģiptieši, indieši u. c. Studenti esam tikai latvieši, jo uzņēmumā tirdzniecības menedžeris ir latvietis, kas visu mūžu nodzīvojis Anglijā.
Vai pieļauj, ka varētu palikt Lielbritānijā?
– Šeit var labi nopelnīt, bet mājas un draugus par naudu nenopirksi. Vismaz to, ko es saprotu ar mājām.
Kāda ir dzīves kvalitāte vietā, kur tu dzīvo?
– Grūti spriest. Dzīvojam necerēti tuvu Londonai, kas ir tūristu pārpildīta. Dzīves līmenis ir visai atšķirīgs, bet tas nav nekas tāds, ko Latvija nevarētu sasniegt 20 – 25 gados.
Kas tev patīk, nepatīk, strādājot tur?
– Pozitīva ir darba devēju attieksme. Patīk iespējas nopelnīt, ceļot – Francija ir tikai stundas brauciena attālumā. Šeit iepazinu jaunus cilvēkus, vietas. Piepildīju savus vasaras sapņus – biju viens starp tiem tūkstošiem, kas apmeklēja «Formulu-1» Silverstonā, pasaules čempionātu superbaikos un lielāko Lielbritānijas autošovu. Negatīvais – neprognozējami laika apstākļi, kas ļoti atšķiras no Latvijas, turklāt tie ietekmē ne tikai ražu, bet arī darbaspējas.
Zaļā karte gadam
Artis Leitlands no Īslīces un viņa draudzene Linda Lielbārde no Dobeles gadu strādāja Īrijā. Pašlaik Artis strādā, bet Linda sākusi ekonomikas studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU).
2000. gadā Artis un Linda studēja LLU Veterinārmedicīnas fakultātes trešajā kursā. No kursa biedres viņi uzzināja par darba iespējām lauksaimniecībā Īrijā. Četratā atrast darbu vieglāk, tāpēc strādāt brauca kopā. No Latvijas jauniņos darbam Īrijā visbiežāk rosina tautieši, kas tur jau bijuši. Saimnieki noformē darba izsaukumu un atsūta pa faksu, ko iebraucēji rāda robežsargiem. Pēc tam ilgākais divu mēnešu laikā jāreģistrējas vietējā policijas iecirknī, kur, iesniedzot nepieciešamos dokumentus, saņem zaļo karti ar uzturēšanās atļauju uz gadu.
Telts virs… gultas
Jaunieši strādājuši vairākās vietās apmēram 100 kilometru rādiusā ap Dublinu, kas atrodas Ziemeļīrijā. Viņi griezuši šampinjonus sēņu audzētavās, vākuši dārzeņus no laukiem.
Dzīvesvietu, ja saimnieks atrod strādnieku, meklē darba devējs. Ja pats piesakies, tā ir tava problēma. Nedēļā var nopelnīt apmēram 500 eiro. Dzīvokļa, mājas apmaksa vienam cilvēkam ir vidēji 30 lati nedēļā. Aptuveni 40 latu vienam jātērē par pārtiku. «Pieci seši cilvēki parasti dzīvo vienā mājā. Kādu laiku biju kopā ar pieciem vīriešiem vienā mājā,» sacīja Linda. «Citā mītnē nebija siltā ūdens, apkures. Vairākās vietās tecēja jumts. Tad mēs uzcēlām telti virs divguļamās gultas un tā kādu laiku nodzīvojām,» atceras Artis.
Īrijā nevar nopirkt rupjmaizi, biezpienu, kefīru, reti atrodams skābais krējums, tā Linda. Laba pārtika maksā dārgi. Lētos veikalos nopērkamos produktos vairāk ir aizstājēju nekā pamatizejvielas – gaļas, piena utt.
Lietū, salā, vējā
Artis stāsta: «Fermā bijām 30 latviešu. No viņiem tikai četri legāli strādājoši. Tur ir tāpat kā Latvijā. Nelegālajiem vietējais policists bija draugs, un viņi varēja strādāt. Protams, neoficiāli strādājošos – lietuviešus, krievus, baltkrievus, poļus, portugāļus, spāņus, ķīniešus – ķēra vietējās varas iestādes. Galvenokārt viesnīcās un citās apkalpojošās jomās strādājošos. Vācot sēnes, trīs mēnešu laikā bija tikai divas brīvdienas. Darba devējs nerēķinājās ar laika apstākļiem, svarīgākais bija pasūtījums.
Cēlāmies piecos no rīta, bet gulēt tikām deviņos desmitos, dažkārt divpadsmitos naktī. Tā divarpus gadus. Uz lauka nācās strādāt lietū, salā un stiprā vējā. Citu tautību viesstrādnieki no šiem darbiem ātri vien atteicās. Tikai latvieši izturēja. Kāda latviete secinājusi, ka latviešiem Īrija ir kā Sibīrija.»
Izaugsmes nekādas
«Izglītotus cilvēkus tur nevajag, melno darba spēku gan. Izaugsmes iespējas nav nekādas, jo mācīties un strādāt reizē nav iespējams. Naudas nepietiek, lai izklaidētos, atliek televīzija. Pašlaik vērojama negatīva tendence, ka latvieši aizraujas ar stiprajām narkotikām. Tad viņi strādā, lai nopirktu kārtējo devu. Viņi ir tie, kuriem nav nekā, ko viņi gribētu darīt Latvijā. Braukāt turpu šurpu ir dārgi. Viņi aizbraukuši, lai dzīvotu tur,» teica Linda.
Jaunieši novērtē, ka varējuši ceļot pa Īriju. Viņi nopelnījuši naudu, lai varētu sākt saimniekot šeit. Ieguvuši pieredzi, angļu valodas zināšanas. Tur iegūtie draugi nav ilgam laikam. Kamēr Artis un Linda bija ārzemēs, citi Latvijā pabeiguši augstskolu, ieguvuši darbu. Tomēr tik daudz naudas šeit nopelnīt nebūtu iespējams.
Pret ES
Abi jaunieši referendumā par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā nepiedalīsies. «Tādā veidā izteiksim savu attieksmi – esam pret,» saka Linda. Artis domā, ka daudzi tomēr nobalsos par un jautājums jau esot izšķirts. «Mazie uzņēmumi neizbēgami izputēs, tāda prakse ir Īrijā. Neredzēju nevienu mazdārziņu vai saimniecību ar vienu vai divām govīm. Tirgus mūsu izpratnē tur nepastāv. Svaigāko produkciju Īrijā var nopirkt veikalā,» teic Artis.
Sabūvēja rūpnīcas, tajās strādāt brauca viesstrādnieki. Radās ļoti daudz vietējo bezdarbnieku. Tagad ražotnes slēdz, bet kredīti tik un tā jāatdod. Vienīgais labums, ka robežas būs atvērtas. Tas ļaus ietaupīt laiku ceļojot. «Pēc desmit gadiem aizbrauksim ciemos, bet dzīvosim tepat. Te arī varēs labi nopelnīt,» rezumē Artis un Linda.
***
Uzziņai
Zivis Īrijā maksā, sākot no septiņiem latiem, siers no 12, gaļa no pieciem.
Viens akrs lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas ir apmēram 0,4 hektāru, Īrijā maksā 20 tūkstoš eiro. Apdzīvotības ziņā Ķekavai līdzīgā vietā – 700 tūkstoš eiro.
