SIA «Bauskas pakalpojumi» pirti mēnesī apmeklē vidēji simt cilvēku.
SIA «Bauskas pakalpojumi» pirti mēnesī apmeklē vidēji simt cilvēku.
Vasarā apmeklētāju skaits strauji sarūk, taču rudenī klienti atgriežas, novērojusi pirts kasiere Aina Ozoliņa. Turklāt Bauskas Dome pilsētas mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuri mīt nelabiekārtotos dzīvokļos, piešķir apmaksātus talonus šīs iestādes apmeklēšanai. Pagājušajā mēnesī, uzrādot talonu, mazgājušies 25 cilvēki, tā A. Ozoliņa. Viņa lēš, ka tas ir ļoti maz.
Nav pieprasījuma
Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve skaidro: «Pašvaldība pērn atvēlējusi 375 latus, lai cilvēki, kuru ienākumi vienam ģimenes loceklim ir mazāki par 35 latiem un kuri mīt nelabiekārtotos dzīvokļos, saņemtu talonus pirts izmantošanai. Domes piešķirtā nauda bija paredzēta no 17. oktobra līdz 31. decembrim. Vēl palikuši 15 lati no šim nolūkam atvēlētiem līdzekļiem. Acīmredzot pēc šāda pakalpojuma nav pieprasījuma. Ļaudis no nelabiekārtotiem dzīvokļiem mēdz mazgāties pie bērniem vai radiem.»
Pašlaik 15 baušķenieku, kas atbilst trūcīgo statusam, uzrādot talonu, izmanto pirts labumus. Taču Dome sniedz iespēju mazgāties vēl 25, viņu vidū ir invalīdi.
Talonus vairs nepiešķir
No šī gada augusta Dome vairs nepiešķir talonus pirts apmeklējumam, jo tai primāri jānodrošina Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākums – lai ģimenē uz katru ģimenes locekli būtu 15 latu. Pašvaldība nolēmusi saglabāt apkures pabalstus, brīvpusdienas. I. Baltgalve uzsver – ja trūcīgs cilvēks, kurš mitinās nelabiekārtotā dzīvoklī, vēlas saņemt pirts pakalpojumus, viņam jāraksta iesniegums sociālās palīdzības dienestam.
Mazturīgi ļaudis no nelabiekārtotiem dzīvokļiem pašlaik un arī nākamgad varēs mazgāties sociālās palīdzības dienas centrā «Ābele» par trīsdesmit santīmiem, taču iepriekš ir jāpierakstās.
SIA «Bauskas pakalpojumi» direktors Nikolajs Dzenis spriež, ka cilvēkiem ir kauns atzīties trūkumā, tālab arī tik maz ļaužu izmanto pirts talonus. Direktors teic, ka pirti bez maksas ļauj apmeklēt daudzbērnu ģimenēm, tur mazgājas arī paša firmā strādājošie. Viņš aicina arī citu uzņēmumu vadītājus izmantot šo piedāvājumu.
SIA «Bauskas pakalpojumi» direktors apgalvo, ka sen sapratis –, sniedzot pirts pakalpojumus, nopelnīt nevar, tomēr izlēmis pērtuvi uzturēt. «Privatizācijas periodā daudzas pirtis Latvijā iznīka vai tika pārveidotas par atpūtas vietām, kuras vienkāršam cilvēkam nav pieejamas. Tā kā Dome uzskatīja, ka pirts uzturēšana nav tās funkcija, mēģinājām paši tikt galā. Kopš privatizācijas septiņu astoņu gadu laikā pirtī esam ieguldījuši 16 tūkstoš latu. Aprīlī veiktais remonts, kas pirti ļauj uzturēt ekonomiskāk, maksāja 6500 latu,» tā N. Dzenis.
Nākotnē cer uz peļņu
Ar pašreizējo pirts apmeklētāju skaitu firma ir samierinājusies. N. Dzenis atklāj, ka plānots realizēt ieceres, kas stabilizētu iestādes pastāvēšanu un nestu peļņu. SIA «Bauskas pakalpojumi» paredzējusi ierīkot saunu, piedāvāt masāžas, tiek domāts arī par peldbaseina izveidi.
«Uz investoru, lai šo ideju realizētu, cerēt nevaram. Domājam, ka bankas mūs sapratīs. Paļaujamies uz sevi un bankām. Dod, Dievs, ka pēc iestājas Eiropas Savienībā gūtu atbalstu no ES strukturālajiem fondiem,» tā N. Dzenis.
Gluži labi bez baseina pagaidām iztiek vīri un sievas, kuriem nav citas vietas, kur mazgāties. Dāvinietis Andrejs Siliņš uz Bauskas pirti brauc reizi mēnesī, jo pagastā pirts nestrādā.
***
Uzziņai
SIA «Bauskas pakalpojumi» ievēro visas sabiedriskai pirtij izvirzītās prasības.
Pērtuve strādā piektdienās, daudz klientu ir no pagastiem.
Iestādē strādā trīs darbinieki.
