Iecavas pilsētas iedzīvotāju padomē apvienojušies dažādu jomu speciālisti

Šīs nedēļas vidū Iecavas kultūras namā norisinājās sapulce Iecavas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes ievēlēšanai. Kandidāti ieskicēja savus plānus un redzējumu par darbību padomē.

Trešdienas vakarā Iecavas kultūras namā uz iedzīvotāju padomes vēlēšanām bija ieradušies 37 iecavnieki, ieskaitot arī sešus no septiņiem padomes kandidātiem – Andri Jarusovu, Gati Štolceru, Nataļju Kartiševu, Artu Kauķi, Jāni Briģi un Matīsu Rušu. Kandidāte Iveta Klints uz sapulci klātienē ierasties nevarēja.

Sapulces sākumā Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers, sekojot protokolam, klātesošajiem izstāstīja darba kārtību, kā arī sīkāku informāciju par iedzīvotāju konsultatīvo padomi – tās darbību un mērķiem, kā arī padomes locekļu tiesībām un pienākumiem. N. Vāvers iedzīvotājiem jautāja, vai viņi piekrīt, ka Iecavas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvo padomi veidos septiņi locekļi, ko visi vienprātīgi akceptēja.

Tika minēts arī, ka Iecavas pagastā vēl nav pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, tāpēc joprojām, kā sacīja N. Vāvers, «esam atvērti un pieņemam kandidātu pieteikumus uz Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomi.»

Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs lūdza padomes kandidātus alfabēta secībā īsi pastāstīt par sevi un saviem mērķiem, iesaistoties padomē.

Kandidāts Jānis Briģis sacīja, ka ir bijušais rīdzinieks, bet Iecavā dzīvo jau trīs gadus. «Pēc profesijas esmu ainavu arhitekts, tehniķis, un pašlaik strādāju Iecavas mūzikas un mākslas skolā par saimniecības pārzini,» viņš iepazīstināja ar sevi, «pieteicos padomei, jo man ir skatījumi par pilsētvidi, kā arī centīšos būt noderīgs un atvērts iedzīvotāju jautājumiem un ieteikumiem.»

Savukārt Andris Jarusovs sniedza šādu vēstījumu par sevi: «Iecavā dzīvoju jau gandrīz piecpadsmit gadus, bet esmu nācis no Vidzemes, Gulbenes. Savulaik darba dēļ pārvācos uz dzīvi Iecavā, un man šķiet, ka iecavniekiem ir ļoti paveicies ar šo vietu, jo tā ir skaista un tai piemīt liels potenciāls.» Viņš pēc izglītības ir jurists, bet pašlaik strādājot jūrniecībā. «Tāpēc man ir laimējies redzēt daudzas pilsētas ārpus Latvijas. Uzskatu, ka šī mana pieredze un redzētais arī varētu sniegt ieguldījumu Iecavai.»

Kandidāte Nataļja Kartiševa ir dzimusi, uzaugusi un mācījusies Iecavā. «Man pieder uzņēmums skaistumkopšanas jomā, un darba specifikas dēļ katru dienu tiekos ar Iecavas iedzīvotājiem. Esmu Iecavas vidusskolas un Mūzikas un mākslas skolas vecāku padomes priekšsēdētāja, un ārpus darba pienākumiem aktīvi iesaistos gan sabiedriskajā, gan kultūras dzīvē pilsētā. Padomei pieteicos, lai pārstāvētu Iecavas tautas balsi – ceru būt noderīga gan iedzīvotājiem, gan pašai Iecavai.»

Arta Kauķe klātesošajiem sacīja, ka pēc izglītības ir bioloģe un ikdienā strādā vides nozarē. Kandidāte Iecavā saskata iespēju gan no plānošanas skatpunkta, gan privātā sektora, kā arī uzskata, ka Iecavai ir liels potenciāls kļūt par Pierīgas apbūves vietu, kur dzīvot jaunajām ģimenēm un speciālistiem.

N. Vāvers iedzīvotājiem nolasa prombūtnē esošās kandidātes Ivetas Klints sevis raksturojumu, kurā sacīts, ka kandidāte vairāk nekā 30 gadus strādājusi grāmatvedības jomā, no kuriem 11 gadus par galveno grāmatvedi. Pēc izglītības ir finansiste un strādājusi arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Finanšu departamentā par vecāko grāmatvedi. I. Klints aprakstā sacījusi, ka doma par dalību iedzīvotāju konsultatī-
vajā padomē bijusi pašsaprotama, jo pēc pārliecības ir optimiste, kura uzskata, ka kaut ko mainīt varam tikai paši, sākot ar sevi.

Kandidāts Matīss Ruša stāstīja, ka Iecavā ir dzimis un audzis, vēlāk pārvācies uz dzīvi Rīgā, bet nu atkal atgriezies dzimtajā pilsētā. «Brīdī, kad ar ģimeni atgriezāmies uz dzīvi Iecavā, biju sev noteicis mērķi, ka Iecava 20 gadus man devusi, tāpēc tagad ir pienācis mans brīdis pilsētai dot atpakaļ. Pamanot šo iespēju, sapratu, ka ar to arī sākšu,» tā M. Ruša, «vairāk nekā 15 gadus esmu nodarbojies ar uzņēmējdarbību, esmu vairāku jaunuzņēmumu līdzīpašnieks. Mans mērķis ir sasniegt tādu iecavnieku izjūtu, lai viņi var lepoties ar to, ka ir iecavnieki.»

«Par pilntiesīgu iecavnieku sevi varu saukt aptuveni vienu gadu, jo pats nāku no bijušā Babītes novada. Ikdienā strādāju Rīgas domē par apkaimju attīstības nodaļas vadītāju. Mūsu mērķis ir būt «tiltam» starp iedzīvotājiem un pašvaldību, lai nodotu pašvaldībai iedzīvotāju ieceres un iesniegumus,» par sevi un savu redzējumu padomē stāstīja kandidāts Gatis Štolcers, «dzirdēju lieliskus stāstus no tiem, kas ir jau «ar saknēm» Iecavā, gan dažādu profesionālo pieredzi, un uzskatu, ka padome jau izskatās spēcīga, tāpēc es labprāt būtu daļa no komandas.»

Pēc iepazīšanās ar kandidātiem tika atklāta balsošana, un, kad balsis tika saskaitītas, rezultāti noteica, ka padomē ievēlēti visi pieteikušies kandidāti.

Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs aicināja iedzīvotājus uzdot sev interesējošus jautājumus par iedzīvotāju padomi, un kāda iedzīvotāja interesējās par to, vai un kā viņa varēs savus jautājumus un problēmsituācijas padomes locekļiem nodot. Padomes locekļi atbildēja, ka vienosies par dažādām saziņas iespējām, lai iespēja izteikties būtu ikvienam, kā arī padomes sēdes būs atvērtas, un tās būs iespēja apmeklēt jebkuram interesentam. «Bauskas Dzīve» vēlējās uzzināt, kāpēc, pēc iedzīvotāju padomes domām, šāda padome vispār ir nepieciešama. N. Kartiševa atbildēja, ka tas ir vajadzīgs, lai iedzīvotājiem būtu iespēja kļūt tuvākiem pašvaldībai: «Ikdienā strādāju ar cilvēkiem, tāpēc bieži dzirdu dažādas sadzīviskas problēmas, arī daudz ideju un sapņu, kas attiecināmi uz Iecavas pilsētu. Grūti visu laiku to turēt tikai sevī, tāpēc gribas nodot dzirdēto tālāk.» Pieteikties padomei viņa nolēmusi pati, jo uzskata sevi par pilsētas patrioti un šāda iesaistīšanās esot svarīga. «Pēc tā, ko šodien dzirdēju, varu spriest, ka pilnīgi noteikti būsim laba komanda – lielāko daļu padomes locekļu jau pazīstu, bet arī vēl neiepazītie ir ļoti spēcīgi, tāpēc prieks, ka viņi ir pieteikušies.»

Padomes loceklis A. Jarusovs uzskata, ka iedzīvotāju padome Iecavā varētu nodrošināt labāku saikni starp iedzīvotājiem un apvienības pārvaldi, kā arī popularizēt un īstenot gan padomes, gan iedzīvotāju idejas. «Pieteikties padomei mani pamudināja, bet ilgi par to nešaubījos – vienu vakaru visu apdomāju un pieteicos. Katram ir savas iespējas, ir cilvēki, kuri strādā līdz vēlam vakaram, un viņiem nav tādu iespēju, bet, ja ir brīvais laiks, tad kāpēc to nedarīt,» spriež A. Jarusovs, «es domāju, katram cilvēkam no šīs jaunizveidotās padomes ir joma, kas viņam ir tuvāka, tāpēc idejas ir par dažādām sfērām. Man personīgi liekas, ka cilvēku laimīgu padara arī apkārtējā vide, ne tikai acīm, bet arī iekšējam garam un aktīvai atpūtai. Domāju, ka Iecavā vajadzētu iekārtot vidi, kur izkustēties var gan pensionāri, gan citi iedzīvotāji, ne tikai profesionāli sportisti.»

Viņš stāsta, ka, strādājot jūrniecības jomā, izdevies redzēt dažādus labus piemērus citviet pasaulē – Zviedrijā, Nīderlandē un citur. «Stokholmā ir ļoti skaisti parki, to ir daudz, un ko līdzīgu varētu attīstīt arī Iecavā, jo parki jau mums ir. Amsterdamā ir labi attīstīta veloinfrastruktūra, bet tas gan nav tuvākās nākotnes jautājums.» A. Jarusovs uzskata, ka padome labi darbosies tad, ja pašiem locekļiem patiešām būs vēlme darīt.

«Latvijā statistiski ir ļoti vāja pilsoņu līdzdalība, tai skaitā plānošanas procesos pašvaldībās. Jo tuvāk receptors ir signāla emitētājam, jo vairāk cilvēku klausās iedzīvotājos, jo vieglāk ir nodot ziņu. Tas nav tikai pašvaldībās, tā ir dažādās nozarēs – visur tiek «spiests» uz sabiedrības līdzdalību, un es to atbalstu,» stāsta A. Kauķe, «domāju, ka Iecavā vajadzētu sākt ar pilsētas centra un tirgus sakārtošanu, jo arī vēsturiski senajās kultūrās tā vienmēr bijusi civilizācijas sanākšanas vieta. Arī privāto sektoru līdzdalība.» Viņa stāsta, ka pārējo padomes locekļu profesionālās jomas viņu ieintriģēja, un A. Kauķe šādus cilvēkus meklē arī saviem privātajiem sadarbības projektiem. «Es augstu vērtēju viņu kompetences, manuprāt, labāk nevar būt – mums ir vides speciālists, jurists, apkaimju attīstības speciālists un citu jomu pārstāvji.»