Valstī iestājies pamiers. Kā pirms Olimpiskajām spēlēm. Nē, kā pirms referenduma. Zemniekiem apsolīti 7,6 miljoni latu graudu krīzes risināšanai.
Valstī iestājies pamiers. Kā pirms Olimpiskajām spēlēm. Nē, kā pirms referenduma. Zemniekiem apsolīti 7,6 miljoni latu graudu krīzes risināšanai. Nauda gan vēl neesot atrasta. Valdošo partiju frakcijas nolēmušas parakstīt koalīcijas sadarbības dokumentu, cerot, ka tam piekritīs arī premjers E. Repše.
Risinājumi abos jautājumos notikšot pēc 20. septembra. Daudziem pavalstniekiem atliek vien brīnīties, kāpēc latviskās partijas nevar vienoties vienam mērķim – Latvijas labklājībai, par kuru runāt gan patīk visiem. Vai tiešām valsts šķeļas divās daļās – tajos, kas «pārtiek» no Ventspils, un tajos, kas ne?
Galvenie notikumi šīs nedēļas sākumā risinājās abpus Latvijas. Lietuvas basketbolisti kļuva par Eiropas čempioniem, Igaunijas pilsoņi nobalsoja par iestāju Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Zviedrija pat ārlietu ministres Annas Lindas bojā- ejas ēnā tomēr atteica ES valūtai – eiro. Mūsu basketbolistu dalība Atēnu Olimpiskajās spēlēs vairs nav iespējama, bet pavērt valstij ceļu uz ES nopakaļ igauņiem varam rīt, piedaloties referendumā.
Dienu pirms šiem kaimiņvalstīm svarīgiem notikumiem uz politiski represēto jautājumiem par ES Bauskā atbildēja Pensionāru federācijas pārstāve L. Škutāne un Dz. Kauliņš no jauniešu kluba «Māja». Viesu gadu starpība izpaudās attieksmē pret jauno savienību. Viņa tikai apgalvoja: tā būs un tā noteikti nebūs; viņš skaidroja, kāpēc tā varētu būt vai nebūt. Aģitācijas nebija, tikai aicinājums izmantot pēdējo iespēju.
LTV 1 raidījumā «Skats no malas» Kārlis Streips prognozēja, ka par ES Latvijā nobalsos 68 procenti vēlētāju, pārspējot igauņus, Askolds Rodins – 57 procenti. Mana, skatītājas, prognoze – 58 procenti. Patīkami būtu kļūdīties – uz augšu, protams!
Vēsturnieks A. Zunda ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība «palīdzēs» Krievijai izvērtēt savu vēsturi: atzīt gan 1940. gada okupāciju, gan genocīdu pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu tautām. Šādu mājienu laikraksta «Čas» redakcijai, pretēji gaidītajam, devuši arī Eiropas Parlamenta deputāti. Nepilsoņu problēmas krievvalodīgajiem esot sarežģītās vēstures sekas un naturalizācijas priekšnoteikums – iemācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo, – nemaz neesot tik briesmīgs.
Briesmu darbi notikuši ebreju kapos Rīgā. Šokējošs kapsētas vandalisms šogad bijis arī Gulbenē, pērn – Daugavpils rajonā, vēl gadu agrāk – Valkā. Bet visi drošības dienesti kājās sacelti tikai vienā, pēdējā, gadījumā. Laikam viņsaulē aizgājušos tomēr šķiro pēc reliģiskās un etniskās piederības.
Grāmatā «Izcilas ebreju personības Latvijā» blakus tiešām izciliem cilvēkiem, kā, piemēram, Inese Galante, ieticis arī Jakovs Pliners, dedzīgs musinātājs nepakļauties Latvijas likumiem. Šis izdevums tikšot dāvināts visām Latvijas skolām.
Maldoties starp tīriem apgalvojumiem un pārliecību ar skepses piedevu, izvēlos pēdējo. Tas liek izsvērt visus par un pret un izdarīt pareizu izvēli, kad arī mana sīkā balstiņa var izšķirt valsts likteni uz daudziem gadiem.
